Mūsdienās daudz tiek dzirdēts par bezglutēna pārtiku jeb bezglutēna diētu. Kamēr lielākajai daļai cilvēku tā ir izvēle, tikmēr ir daļa, kuriem tā ir obligāta.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 definīciju, glutēns ir kviešu, rudzu, auzu, miežu vai to krustoto šķirņu olbaltumviela un tās atvasinājumi, ko daži cilvēki nepanes un kas nešķīst ūdenī un 0,5 M nātrija hlorīda šķīdumā. Glutēns tika atklāts 1953.gadā.
Celiakija jeb glutēnjutīgā enteropātija ir autoimūna slimība, kuras gadījumā glutēns izraisa tievās zarnas gļotādas bojājumu un līdz ar to cilvēkam rodas malabsorbcija - uzturvielu uzņemšanas traucējumi. Ar slimību slimo kā pieaugušie, tā arī bērni un glutēna nepanesamība var rasties gan ģenētisku, gan ārēju faktoru ietekmē. Par saslimstību ar celiakiju var liecināt nogurums un grūtības koncentrēties, gremošanas traucējumi, dažādas ādas problēmas, piemēram, izsitumi, nieze. Kā redzmas, tad pazīmes nav izteikti specifiskas, tādēļ arī diagnozes uzstādīšana nav tik vienkārša, jo šos simptomus var izraisīt arī daudzas citas saslimšanas. Aizdomu gadījumā ir jāveic celiakijas ģenētiskais tests, it sevišķi, ja kādam no radiniekiem jau ir konstatēta šī slimība.
Tā kā ne vienmēr šī slimība noris ar izteiktiem simptomienm, tad samērā daudz celiakijas slimnieku nav reģistrēti un netiek ārstēti. Tas ir gadījumos, kad cilvēkam nav subjektīvu sūdzību un slimība noris vieglā pakāpē. Taču arī šiem cilvēkiem būtu labi ievērot bezglutēna diētu, lai slimība neattīstītos tālāk. Ja cilvēkam celiakija tiek konstatēta vecumdienās, tad visticamāk, ka to pavada arī citas slimības, piemēram, I tipa cukura diabēts, dermatīts.
Ņemot vērā, ka celiakijas izraisītājs ir glutēns, tad pats galvenais ir ievērot bezglutēna diētu, kas novērš slimības progresēšanu un mazina komplikācijas. Glutēna nav rīsos, sojā un kukurūzā. No savas ēdienkartes ir pilnībā jāizslēdz kviešu, rudzu, miežu un auzu milti un citi to saturoši izstrādājumi, bet droši var lietot uzturā gaļu, zivis, dārzeņus, augļus, rīsus, griķus, soju, olas un piena produktus.
Ikdienā, lai pilnībā izvairītos no glutēna savā uzturā, ir diezgan stingri jāseko līdz norādēm uz pārtikas produktu iepakojumiem, jo glutēnu var saturēt ne tikai miltu izstrādājumi, bet arī citi gatavie produkti, kuriem pārtikas tehnoloģijas procesā var tikt pievienoti milti, piemēram, desas, kulinārijas izstrādājumi, čipsi, majonēze, kečups, dažādas mērces, saldējums, konfektes, šokolāde un citi, ja uz tiem nav starptautiski atzīta simbola - pārsvītrota vārpiņa vai uzlīme, ka nesatur glutēnu. Mūsdienās tā kā šī slimība ir kļuvusi par samērā bieži sastopamu, tad ir iespējams iegādāties bezglutēna produktus, kas ir gatavoti no miltiem, kuru sastāvā nav glutēns, piemēram, kukurūzas vai rīsu miltiem. Viens no ražotājiem, kuri piedāvā diētisko pārtiku celiakijas slimniekiem ir Schär un šos produktus var iegādāties ne tikai pārtikas veikalos, bet arī atsevišķās aptiekās, piemēram, Kamēlijas un Vecpilsētas Mēness aptiekās.
Cilvēkiem, kuri slimo ar celiakiju un ievēro bezglutēna diētu, sakarā ar malabsorbciju var trūkt atsevišķas uzturvielas organismā, tādēļ tās jāuzņem ar uztura bagātinātājiem. Visbiežāk tas ir dzelzs, folskābe, kalcijs, D vitamīns un B grupas vitamīni. Aptiekā šie uztura bagātinātāji ir pieejami plašā izvēlē, taču vislabāk ir konsultēties ar ārstu un lietot šos preparātus individuāli pielāgotās devās.
Rakstā iekļauta informācija no http://locija.lv/lv/index.html
Tā kā ne vienmēr šī slimība noris ar izteiktiem simptomienm, tad samērā daudz celiakijas slimnieku nav reģistrēti un netiek ārstēti. Tas ir gadījumos, kad cilvēkam nav subjektīvu sūdzību un slimība noris vieglā pakāpē. Taču arī šiem cilvēkiem būtu labi ievērot bezglutēna diētu, lai slimība neattīstītos tālāk. Ja cilvēkam celiakija tiek konstatēta vecumdienās, tad visticamāk, ka to pavada arī citas slimības, piemēram, I tipa cukura diabēts, dermatīts.
Ņemot vērā, ka celiakijas izraisītājs ir glutēns, tad pats galvenais ir ievērot bezglutēna diētu, kas novērš slimības progresēšanu un mazina komplikācijas. Glutēna nav rīsos, sojā un kukurūzā. No savas ēdienkartes ir pilnībā jāizslēdz kviešu, rudzu, miežu un auzu milti un citi to saturoši izstrādājumi, bet droši var lietot uzturā gaļu, zivis, dārzeņus, augļus, rīsus, griķus, soju, olas un piena produktus.
Ikdienā, lai pilnībā izvairītos no glutēna savā uzturā, ir diezgan stingri jāseko līdz norādēm uz pārtikas produktu iepakojumiem, jo glutēnu var saturēt ne tikai miltu izstrādājumi, bet arī citi gatavie produkti, kuriem pārtikas tehnoloģijas procesā var tikt pievienoti milti, piemēram, desas, kulinārijas izstrādājumi, čipsi, majonēze, kečups, dažādas mērces, saldējums, konfektes, šokolāde un citi, ja uz tiem nav starptautiski atzīta simbola - pārsvītrota vārpiņa vai uzlīme, ka nesatur glutēnu. Mūsdienās tā kā šī slimība ir kļuvusi par samērā bieži sastopamu, tad ir iespējams iegādāties bezglutēna produktus, kas ir gatavoti no miltiem, kuru sastāvā nav glutēns, piemēram, kukurūzas vai rīsu miltiem. Viens no ražotājiem, kuri piedāvā diētisko pārtiku celiakijas slimniekiem ir Schär un šos produktus var iegādāties ne tikai pārtikas veikalos, bet arī atsevišķās aptiekās, piemēram, Kamēlijas un Vecpilsētas Mēness aptiekās.
Cilvēkiem, kuri slimo ar celiakiju un ievēro bezglutēna diētu, sakarā ar malabsorbciju var trūkt atsevišķas uzturvielas organismā, tādēļ tās jāuzņem ar uztura bagātinātājiem. Visbiežāk tas ir dzelzs, folskābe, kalcijs, D vitamīns un B grupas vitamīni. Aptiekā šie uztura bagātinātāji ir pieejami plašā izvēlē, taču vislabāk ir konsultēties ar ārstu un lietot šos preparātus individuāli pielāgotās devās.
Rakstā iekļauta informācija no http://locija.lv/lv/index.html
Autore: Nellija Majore
