Uzskats, ka paaugstināts holesterīna līmenis ir tikai veciem cilvēkiem, ir maldīgs. Ir konstatēts, ka 70% cilvēku sākot no 35 gadu vecumam tas jau ir paaugstināts, kas nozīmē, ka tuvojoties 30 gadu vecumam, ir jāsāk domāt par profilaksi un kontroli, lai izvairītos no patstāvīgas medikamentu lietošanas tuvākajā nākotnē līdz mūža beigām.
Holesterīns ir lipīds, kas cilvēka organismā tiek ražots aknās un papildus tiek uzņemts ar noteiktiem pārtikas produktiem. Tā kā lipīdi ir nešķīstošs savienojums, tad, lai tie spētu nonākt pa asins plūsmu šūnās, ir nepieciešams, kas to pārnes un šo funkciju pilda lipoproteīni, kas iedalās zema blīvuma lipoproteīnos (ZBL) un augsta blīvuma lipoproteīnos (ABL). ZBL paliek uz asinsvadu sieniņām, tādēļ to bieži sauc arī par "slikto holesterīnu", jo tas veido aterosklerotiskas plātnītnes, kuras traucē apgādāt sirdi ar skābekli un barības vielām. ABL ir organismas derīgais holesterīns, ko savukārt dēvē par "labo holesterīnu", jo tas piedalās šūnu uzbūvē, hormonu un D vitamīna sintēzē. Aknās no tā tiek ražotas žultskābes, kas palīdz pārstrādāt taukus gremošanas procesā. ZBL un ABL summa veido kopējo holestrīnu.
No visa kopējā holesterīna 80% jeb 1-2 gramus ražo organims pats un 20% tiek uzņemts ar uzturu. Dienā vēlamajam ar pārtiku uzņemtajam holesterīna daudzumam nevajadzētu pārsniegt 0,2 gramus, taču vidēji Latvijā cilvēki dienā uzņem 0,6 gramus holesterīna. Ja holesterīna līmenis pārsniedz normu, tad ir palielināts risks saslimt ar aterosklerozes izriasītām slimībām (hipertensija, infarkts).
Tas, cik daudz holesterīna tiek izmantots, atkarīgs no cilvēka fizisko aktivitāšu intensitātes, ģenētikas, dzimuma un citiem ietekmējošiem faktoriem. Ievērojot pareizu ēšanas režīmu, var pasargāt sevi no liekaholesterīna līmeņa pieauguma. Produkti ar augstu holesterīna saturu ir olas dzeltenums, sviests, treknas zivis, lielopa gaļa, siers, saldais krējums, šķiņķis. Mazāk ir cūku taukos, siļķēs, skumbrijās, cūkgaļā, vistas, zoss un pīles gaļā. Holesterīnu nesatur rīsi, pilngraudu produkti, kartupeļi, olīveļļa, pākšaugi, svaigas sulas, augļi, dārzeņi, zaļumi, rieksti, medus un citi augu izcelsmes produkti.
Dabīgā ceļā ar uzturu holesterīna līmeni organismā var samazināt, uzņemot pietiekamā daudzumā balastvielas, ko visvairāk satur auzas un pupas. Balastvielas saista holesterīnu, tādā veidā samazinot tā uzsūkšanos, un kavē žultsskābju atpakaļuzsūkšanos, kā rezultātā aknās pastiprinās žulstsskābju veidošanās un tiek patērēts lielāks daudzums no organismā esošā holesterīna.
No ēdienkartes vajadzētu pēc iespējas izslēgt produktus, kas palielina holesterīna daudzumu, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem jau tas ir paaugstināts. Šie produkti ir margarīns, konditorejas izstrādājumi (cepumi, kūkas), šokolāde, pilnpiena produkti (siers, krējums, sviests), trekna gaļa un tās izstrādājumi, ātrās uzkodas un čipsi.
Liela loma ir arī fiziskajām aktivitātēm un dzīvesveidam. Cilvēkiem ar lieko ķermeņa svaru organisms izstrādā lielāku daudzumu holesterīna. Katrs liekais pus kilograms palielina holesterīna līmeni par divām tā vienībām.
Lai pārbaudītu savu holesterīna līmeni, jāveic asinsanalīzes. Eiropas kardiologu asociācijas noteiktās normas: kopējais holesterīns < 5 mmol/l, ZBL< 3 mmol/l, triglicerīdi < 2 mmol/l, ABL >1 mmol/l
Autore: Nellija Majore
