Galvenā/Visi materiāli/Raksti/Hosams Abu Meri: "Tā ir mūsu modernās dzīves slimība."
01.11.2016, 09:55

Hosams Abu Meri: "Tā ir mūsu modernās dzīves slimība."

Latvijā arvien vairāk cilvēku slimo ar gastroenteroloģiskām saslimšanām, kam mūsdienās ir vairāki cēloņi, tai skaitā, arī stress ir viens no tiem. Visbiežāk sastopamās problēmas ir saistītas ar paaugstinātu kuņģa skābes līmeni. Sīkāk par šo un kā sevi pasargāt, intervijā stāsta ārsts Hosams Abu Meri.

Kā Jūs vērtējat esošo situāciju Latvijā gastroenteroloģisko saslimšanu ziņā?

Cilvēki procentuāli vairāk slimo ar gastroenteroloģiskām slimībām, bet kopš es strādāju, man liekas, ka pēdējā laikā tās tiek vairāk atklātas, piemēram, iekaisīgās zarnu slimības. Es redzu, ka pēdējā laikā cilvēki slimo vairāk ar čūlaino kolītu kā agrāk. Kopumā jau mēs zinām, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri neievēro veselīgu dzīvesveidu, bieži saskaras ar paaugstinātu kuņģa skābi un slimo ar atviļņa slimību. Varētu teikt, ka tā ir mūsu modernās dzīves slimība.

Un kādi tam varētu būt iemesli?

Es domāju, ka tam varētu būt vairāki iemesli. Viens, protams, ir ekonomiskais dzīvesveids, stress, slodze - cilvēki cenšas strādāt vairāk, uztraucas par savu darbu. Tas viss ir saistīts arī ar ekonomisko situāciju gan mūsu valstī, gan arī pasaulē, protams. Otrs iemesls ir pārtika, kas satur vairāk dažādas ķīmiskās vielas. Runājot par augļiem un dārzeņiem, tad vasarā cilvēki vairāk ēd to, kas ir savos dārzos, bet ziemā viss ir importa. Un vēl viens iemesls ir dzīves režīms – cilvēki neēd regulāri, steidzas visu laiku kaut kur un ēd ātri. Tas viss ir saistīts ar ikdienas dzīvi un dzīvesveids, protams, ietekmē kuņģa - zarnu trakta funkcijas. Arī dažādas blakusslimības, it īpaši medikamenti, kurus cilvēki lieto šo slimību ārstēšanā, ietekmē kuņģa darbību un kuņģa skābes līmeni un rezultātā šiem cilvēkiem sāk parādīties sūdzības.

Kuras ir visbiežākā sastopamās gastroenteroloģiskās slimības Latvijas iedzīvotāju vidū?

Visbiežāk sastopamās slimības noteikti ir atviļņa slimība, kas saistīta ar paaugstinātu kuņģa skābi, un gastrīts. Arī funkcionālā dispepsija – smaguma sajūta, slikta dūša, spiedoša sajūta pakrūtē. Jāņem vērā, ka šo slimību attīstību ietekmē arī psiholoģiskie faktori.

Cik liela ir saistība neiroloģiskām saslimšanām ar gastroenteroloģiskām?

Saistība ir diezgan liela. Es varētu teikt, ka piecdesmit procenti no mana darba ir saistīta ar stresu un sliktu dzīvesveidu, kā rezultātā cilvēki nāk pie gastroenterologa ar kuņģa un zarnu trakta slimībām.

Ko Jūs domājat par dažāda veida specifisku ēšanas paradumu ievērošanu tādu kā veģetārisms, vegānisms un tml.? Vai to ievērošana, izslēdzot kādu noteiktu grupu produktu no uztura, varētu arī kaitēt cilvēka organismam un būt par iemeslu veselības problēmām?

Es nevaru pateikt, ka tas viss var ietekmēt uz slikto pusi, bet noteikti, ja diēta, ko cilvēks pieņem savā dzīvē, nav apstiprināta no medicīnas puses - ekspertiem vai speciālistiem, tad, visticamāk, tā var būt arī kaitīga. Ja mēs runājam par veģetārismu vai vegānismu, tad cilvēkam ir jāsaprot, ka viņam ar laiku var trūkt dzelzs vai B grupas vitamīni un šajā gadījumā viņam jāēd kādu konkrētu produktu, kas šīs vielas satur. Ne viss dzelzs atrodas tikai gaļas produktos, protams, to var uzņemt arī ar dārzeņiem, bet, ja cilvēkam, piemēram, negaršo konkrētie dārzeņi un viņš ēdīs tikai kaut ko daļēji, tad rezultātā viņam arī būs problēmas ar veselību. Kopumā, ja cilvēks izvēlas sev atbilstošu diētu un konsultējas ar speciālistu, tad tai nevajadzētu kaitēt veselībai. Bet mēs katrs esam individuāli, tādēļ es domāju, ja cilvēks aiziet kaut kur ar draugu vau draudzeni un viņam sāk teikt, ka "Es neēdu šito un šito, varbūt labāk tev arī neēst?", tad tomēr vispirms vajadzētu domāt un saprast, vai tas der vai nē, jo mēs esam ļoti dažādi un katrs ir indivīds.

Kādi ir galvenie profilaktiskie pasākumi, kurus vajadzētu ievērot ikvienam veselam cilvēkam, lai nesaskartos ar gastroenteroloģiskām saslimšanām savas dzīves laikā?

Es domāju, ka numur viens, ir ēst regulāri – četras reizes dienā. Tas ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ēstu brokastis, pusdienas, pēcpusdienas un vakariņas, ar mazām porcijām, lēnām un mierīgi. Jāievēro produktu sabalansēšana. Tas nozīmē, lai būtu ogļhidrāti, olbaltumvielas un neliels daudzums tauki, ja nav problēmas ar holesterīna līmeni, protams. Numur divi ir kustības. Ļoti svarīgi ir kustēties un problēma ir tā, ka mūsdienās cilvēkiem ir mazāk kustības, jo darba diena tiek pavadīta birojā sēdošā darbā un pēc tam vakarā pārsvarā mājās pie televizora. Nepieciešamās minimalās kustības ir trīs līdz četras stundas nedēļā aktīvas darbības vai katru dienu pus stundu staigāšana. Tas arī varētu būt viens no labākajiem risinājumiem, tā teikt, viegli izpildāms un nedārgs. Manuprāt, tās ir divas galvenās lietas cilvēkam, ja viņš grib dzīvot veselīgāk un pareizāk.

Autore:Nellija Majore
Avots: http://menessaptieka.blogspot.com/2016/10/hosams-abu-meri-ta-ir-musu-modernas.html
Foto: Facebook
Share
Notiek ielāde...