Raksti

LAIKS VAKCINĒTIES PRET ĒRČU ENCEFALĪTU!

LAIKS VAKCINĒTIES PRET ĒRČU ENCEFALĪTU!

Aukstā laikā ērces snauž, bet, kad gaisa temperatūra uzsilst virs +5 grādiem, tās top aktīvas. Tādēļ, termometra stabiņam pakāpjoties, jāpieaug arī atbildībai par savu veselību un jādodas vakcinēties.

VAKCINĀCIJA PRET ĒRČU ENCEFALĪTU:

· sākot no viena gada vecuma;

· līdz divu gadu vecumam bērniem vakcinācija ir ar 50% atlaidi;

· veic trīs reizes ar dažādiem starpperiodiem;

· ik pēc trijiem gadiem jāveic revakcinācija;

· vēlams vakcināciju sākt ziemas mēnešos (pirmās divas reizes), bet vispār var veikt visu gadu

· 7 – 14 dienās ir jāizvairās no vietām, kurās varētu būt ērces, jo imunitāte vēl nav izstrādājusies.

ĒRCES DZĪVES GAITA

Ērces pieder zirnekļveidīgo klasei, un lielākā daļa to sugu ir ektoparazīti – tas nozīmē, ka tām nepieciešams cits dzīvais organisms, no kura baroties. Dzīves cikla ilgums ērcei ir no trim līdz pieciem gadiem, un tās vairojas dzimumceļā. Izsekosim ērces dzīves gājumam! Mātīte dēj oliņas. No tām izšķiļas kāpuri, kas barojas, piesūcoties putniem un grauzējiem, pēc tam attīstās par nimfām, barojoties no siltasiņu dzīvniekiem, tai skaitā no mājdzīvniekiem un cilvēkiem. No nimfas izveidojas pieaugusi ērce. Atkarībā no sugas ērces lielums var būt no 0,5 līdz 15mm. Cilvēkam visbiežāk uzbrūkošā ērču suga Eiropā ir suņu ērce (Ixodes ricinus). Tās lielums vidēji ir 4mm, bet pēc asins sūk­ šanas var būt līdz pat 3 cm.

KUR ĒRCES MĀJO?

Ērces visvairāk sastopamas jauktu koku mežos ar labi attīstītu pamežu, kā arī aizaugušās pļavās, krūmājos, parkos un dārzos. Mazāka iespējamība, ka tās būs silos. Tās parasti uzturas apmēram pusmetra līdz metra augstumā virs zemes un savu upuri sajūt ar īpašu uztveres orgānu palīdzību. Atceries, pat ja tikai esi izvedis savu četrkājainu draugu pastaigā uz tuvējo skvēru, tur tevi var gaidīt izsalkusi ērce!

KAS ĒRCEI GARŠO?

Ērce dod priekšroku tām tava ķermeņa daļām, kur ir plānāka āda – cirkšņa apvidum un ceļu locītavām. Mazais kukainis pārkož ādu un iedur dzeloni, bet atšķirībā no odu kodumiem asinsvadi netiek pārdurti.

Autore: Nellija Majore

Avots: žurnāls Veselības noslepumi Nr.23 marts 2017