Depresija ir viena no izplatītākajām kaitēm – pēc 2016. gada Pasaules Veselības organizācijas datiem, ar to slimo 350 miljoni pasaules iedzīvotāju.
DEPRESIJAS RISKA FAKTORI: vientulība un izolēšanās no sabiedrības;
-
līdzcilvēku atbalsta trūkums;
-
neseni psiholoģiski pārdzīvojumi;
-
vēsturiski ģimenē ir fiksēti depresijas saslimšanas gadījumi;
-
problēmas laulībā vai attiecībās;
-
finansiālas grūtības;
-
psiholoģiska trauma agrā bērnībā;
-
problēmas ar alkoholu vai narkotikām;
-
ilgstošs bezdarba stāvoklis;
-
nopietnas veselības problēmas vai hroniskas sāpes.
DEPRESIJAS SIMPTOMI:
-
bezpalīdzības vai bezcerības sajūta;
-
samazinās interese par ikdienas aktivitātēm;
-
apetītes un svara izmaiņas;
-
arvien biežāk parādās bezmiegs;
-
aizkaitināmība; enerģijas zudums;
-
nevērtīguma vai vainas izjūta;
-
pārdrošas uzvedības pazīmes (azartspēles, bīstami sporta veidi);
-
traucētas koncentrēšanās spējas;
-
negaidītas sāpes – muguras, vēdera galvassāpes.
DEPRESIJAS PROFILAKSE:
-
Socializējies un nevairies no komunikācijas!
-
Nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm!
-
Lieto pārtikas produktus, kam ir labvēlīga ietekme uz nervu sistēmu!
-
Pavadi laiku brīvā dabā – pastaigas gar jūru, mežā svaigā gaisā veicina organisma apgādi ar skābekli un labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību!
-
Regulārs miegs naktī pieaugušajiem – ne mazāk kā 8 stundas.
Neārstēta depresija samazina mācību un darbaspējas, pasliktina attiecības. Pašnāvība ir visļaunākais nobeigums ik gadu no dzīves labprātīgi šķiras vairāk nekā 800 000 iedzīvotāju, un tas ir otrs biežākais nāves cēlonis vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Depresiju izraisa psiholoģisku, sociālu un bioloģisku faktoru kopums. Saskaroties ar pārdzīvojumiem, pieaug depresijas attīstīšanās iespēja. Tai ir cieša saistība arī ar fiziskām saslimšanām, piemēram, depresija var veicināt sirds un asinsvadu sistēmas slimību rašanos. Lai gan zināmi efektīvi medikamenti depresijas ārstēšanai, pienācīgu ārstēšanu saņem mazāk nekā puse slimnieku. Kāpēc tā? Pie vainas varētu būt informācijas trūkums, nepietiekami apmācīti medicīnas speciālisti un sabiedrībā valdošie stereotipi par depresiju un tās nopietnību. Iedzīvotāju aptaujā gandrīz 120 000 pieaugušo pamanījuši kādus no sev piemītošiem depresijas simptomiem, bet tikai 9 000 gada laikā ir devušies pie ģimenes ārsta vai psihiatra.
Izšķir divus depresijas veidus. Par endogēno depresiju runājam, ja tā ir pamatslimība. Eksogēnā depresija – slimības attīstība ir saistīta ar ārējiem faktoriem – stresu, organisku centrālās nervu sistēmas bojājumu vai neiroloģiskām diagnozēm. Atkarībā no simptomu skaita depresiju var iedalīt vieglā, mērenā un smagā. Ārstēšanas metodes mērenas un smagas depresijas gadījumā ir konsultācijas pie psihiatra vai psihoterapeita, vai medikamentozā ārstēšana ar antidepresantiem. Antidepresanti var būt efektīvs veids mēreni smagas depresijas ārstēšanai, bet ne pirmā izvēle vieglas depresijas ārstēšanas gadījumiem. Terapijas ilgums var būt līdz pat 6 mēnešiem atkarībā no stāvokļa smaguma. Antidepresantus nedrīkst lietot depresijas ārstēšanā bērniem.
Ko vari darīt, lai pasargātu sevi no depresijas? Vēlams uzturā lietot pietiekamā daudzumā magniju un B grupas vitamīnus, kam piemīt gan nervu sistēmu stiprinoša, gan nomierinoša iedarbība. Pieaugušajiem dienā nepieciešami vismaz 300 mg magnija. Omega–3 taukskābes labvēlīgi ietekmē organismu, jo īpaši – sirds un asinsvadu un nervu sistēmu, uzlabo smadzeņu funkcijas un atmiņu. Ja ikdiena ir stresa pilna, tad var lietot vieglus nomierinošus preparātus, kuru sastāvā ir ārstniecības augi, B vitamīns un magnijs. Iemigšanas traucējumu gadījumā vislabāk palīdzēs līdzekļi, kuru sastāvā ir melatonīns un tādi ārstniecības augi kā baldriāns, melisa, apiņi, pasiflora. Melatonīns ir hormons, kas nodrošina veselīgu miegu. Bezmiega gadījumā tā uzņemšana pusstundu pirms gulētie- šanas var palīdzēt iemigt un arī novērst pamošanos naktī.
Lai pasargātu sevi no saslimšanas ar depresiju, kā arī citām kaitēm, jāievēro aktīvs dzīvesveids ar samērotām fiziskām aktivitātēm, līdzsvarots miega režīms un pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs.
Rakstu sagatavojusi farmaceite Nellija Majore, raksts tapis sadarbībā ar izdevumu VESELĪBAS NOSLĒPUMI, Nr. 22 februāris, 2017.
