"Uzturs ir mūsu dzīves kvalitāte un mīlestība pret sevi!" - uztura speciāliste Marina Kaplene

Pareiza uztura noslēpumus intervijā atklāj AS "Veselības Centru Apvienība" poliklīnikas "Pulss 5" uztura speciālite Marina Kaplane.

Mūsdienās cilvēki arvien vairāk interesējas par tieši sev piemērotu pareizu un sabalansētu uzturu un uztura speciālists ir tas, kurš var palīdzēt ēdienkartes sastādīšanā. Uztura speciālists nav ārsts un zāles neizrakstīs, taču uzturam ir liela nozīme organisma veselībā. Uztura speciālista konsultācija var palīdzēt ne tikai tiem, kuri vēlas samazināt ķermeņa svaru, bet arī daudzos citos gadījumos.

Grūtniecēm ir svarīgi but informētām, kā pareizi ēst, jo "ēst par diviem" sen vairs nav taisnība un tas nav pareizi mūsdienās, tādēļ nepieciešams izstrādāt katrai sievietei piemērotu ēšanas režīmu grūtniecības laikā, it sevišķi, grūtniecēm, kurām ir iestājies gestācijas diabēts. Uztura speciālista padoms bieži vien nepieciešams arī bērnu uztura sastādīšanai, kad, piemēram, ģimenē ir problēmas ar lieko svaru un pareizu ēšanas principu ievērošanu. Uz konsultācijām par diētu notievēšanai visbiežāk nāk sievietes vecumā ap 40 gadiem, jo tad organismā notiek hormonālās pārmaiņas. Koriģēt svaru ar uzturu var arī pie vairogdziedzera slimībām (hipotireoze). Šajā gadījumā medikamenti tiek kombinēti ar uztura plānu un rezultātā tiek samazināta ķermeņa aptaukošanās. Īpašu uzmanību savai ēdienkartei ir jāpievērš cilvēkiem, kuri strādā naktsmaiņas, jo šajā gadījumā bieži vien ir traucēts gan miega, gan ēšanas režīms, tāpēc jāveic uztura pieskaņošana viņu dzīves ritmam. Lieliski pacienti ir sportisti - paši jau daudz zina un dara pareizi, bet kaut kas tomēr iztrūkst, un tad uztura speciālists parāda, sakārto pa laikiem un saskaņo ar slodzi. Vēl viena atsevišķa cilvēku grupa, kuri apmeklē uztura speciālistu, ir seniori, kuri ļoti grib ēst veselīgi un ir paši ieinteresēti. Parasti viņi ierodas uz konsultāciju ar jau sarakstītām uztura dienasgrāmatām. Ļoti apzinīgi.

Protams, ka tādas ir. Veselības ministrija izstrādā šāda veida vadlīnijas kā pareizi ēst atbilstoši pa vecuma grupām.

Var ēst pēc 18:00, es nepiekrītu, ka nevar. Divas stundas pirms gulēšanas vēl var. Bet, protams, vienalga ir jāievēro, ka vakariņas no visas dienas kopējā uztura ir tikai 25 procenti.

Jāēd ir vismaz 3 reizes dienā 3 pamatēdienreizes un pēc nepieciešamības var būt klāt vēl arī 2 - 3 vieglas uzkodas.

Vispār atteikties var, bet jāņem vērā, ka viss ir galvā. Ja netiks mainīta domāšana, nekas nesanāks. Cilvēkam vajadzētu domāt no tās puses, ka uzturs ir mūsu dzīves kvalitāte un mīlestība pret sevi, savu organismu. Ja tomēr nav iespēju nekur citur paēst pusdienas, tad no burgera jānoņem maizes bulciņa, dzēriens jāizvēlas 100 procentīga sula un pat vistas gaļas nageri nav tas kaitīgākais. Protams, frī kartupeļus neēst. Runājot par picu, tā ir neveselīgs ēdiens, bet pie normāla svara pa reizei var atļauties, ja loti gribas, un izvēlēties picu ar pilngraudu pamatni. Labāk paēst mazāk, bet garšīgi.

Kuri ir veselīgi saldumi, kurus drīkst? Ja tādi ir.

Vislabākie saldumi ir augļi - āboli, bumbieri, plūmes. Kefīrs ar svaigām ogām sajaukts blenderī var būt lielisks veselīgs saldais! Drīkst arī riekstus un žāvētus augļus, bet mazā daudzumā.

Cik ir vēlamais gaļas un zivs daudzums nedēļā pieaugušam cilvēkam?

Vislabāk lietot pamīšus - vienu dienu gaļa, otru dienu zivs. Pareizi ir ēst divas reizes nedēļā zivis un trīs reizes nedēļā gaļu. Dienas porcija ir apmēram 150 - 160 grami pieaugušam cilvēkam.

Kādus produktus vajadzētu vairāk lietot uzturā cilvēkiem, kuri neēd gaļu un zivis, lai uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas?

Visu var sabalansēt arī, ja nelieto uzturā gaļu un zivis. Parasti jāuzmanās no tā, ka var nepietikt olbaltumvielas, tādēļ jācenšas pietiekamā daudzumā ēst dažāda veida pupiņas un soju. Specializētajos veikalos ir ļoti laba izvēle. Vēl vajag skatīties līdz, lai nerakstos B grupas vitamīnu un dzelzs trūkums. Īpaši uzmanība jāpievērš bērniem, kuri tiek audzināti ar veģetāru uzturu. Bet parasti šie cilvēki ļoti labi orientējas ēdienkartē un prot nodrošināt sevi ar nepieciešamajām uzturvielām.

Pasaulē ir ļoti daudz dažādu diētu. Ir dzirdēts, ka Vidusjūras diēta ir ļoti veselīga. Vai tā ir?

Vidusjūras diēta ir ļoti laba un piemērota arī Latvijai. Tajā lielāks uzsvars ir likts uz dārzeņiem, vairāk jūras veltes un mazāk gaļas. Rieksti, pilngraudu produkti, garšaugi un olīveļļa. Šo diētu bieži arī iesaka vēža slimniekiem. Jāievēro tikai, ja grib nomest svaru, tad nelietot alkoholu, arī rekomendēto glāzi vīna ne, jo alkohols apgrūtina svara zaudēšanu.

Ko ēst pirms un pēc fiziskām aktivitātēm?

Uzturs spēka treniņu un kardio treniņu gadījumos atšķiras. Bet noteikti ir jāēd pusotras stundas laikā pirms jebkura treniņa. Pirms treniņa var uzņemt gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, pēc treniņa var apēst banānu, lai dabūtu atpakaļ enerģiju. Un tad pēc apmēram stundas var paēst kārtīgi. Maratona laikā galvenais ir ūdens un nevajag ēst daudz. Svarīga ir glikoze, tādēļ sporta dzērieni ir laba izvēle. Tikai jāsaprot, ka sporta dzērieni nav tas pats, kas enerģijas dzērieni.

Cik bieži ir ieteicams ievērot atslodzes dienas - ēst vieglāk, dzert vairāk ūdeni un sulas, zāļu tējas, lai uzturētu sevi labā formā?

Cilvēkam, kuram ir tendence uz palielinātu ķermeņa svaru, būtu ļoti labi šādu dienu ievērot vienu reizi nedēļā. Piemēram, var 200g biezspiena, pus litrs kefīra, 2 āboli, 30g valrieksti un pusotra tējkarote medus, sadalot vienmērīgi visas dienas garumā.