Raksti / Jaunumi

Latvijā jau vairāk nekā 105 tūkstoši cilvēku dzīvo ar cukura diabētu – speciālisti aicina laikus atpazīt nervu bojājuma

Latvijā jau vairāk nekā 105 tūkstoši cilvēku dzīvo ar cukura diabētu – speciālisti aicina laikus atpazīt nervu bojājuma

Gatavojoties Starptautiskajai diabēta dienai 14. novembrī, akcentējama viena no būtiskām cukura diabēta komplikācijām – diabētiskā perifērā neiropātija. Tirpšana, dedzināšana, durstošas sāpes vai pakāpenisks pēdu jutības zudums var liecināt par nervu bojājumu, kas bez savlaicīgas atpazīšanas var radīt nopietnas sekas. Par šo simptomu nozīmi, diagnostiku un ārstēšanas iespējām “Veselības centru apvienības” (VCA) speciālisti diskutēja arī tiešsaistes sarunā „Tirpšana, sāpes un dedzināšana pēdās – vai pie vainas diabēts?”.

Diabēta mēnesī  –  ne tikai par glikozes līmeni asinīs, bet arī par komplikāciju pazīmēm

“Novembris visā pasaulē ir laiks, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta diabēta profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai un dzīves kvalitātei. Ir būtiski atgādināt, ka dzīve ar cukura diabētu nozīmē arī regulāru uzmanību veselības pārmaiņām, kuras sākotnēji var šķist nenozīmīgas. Pēdu tirpšana vai dedzināšana nereti tiek skaidrota ar nogurumu, vecumu vai ilgstošu atrašanos vienā pozā. Tomēr cilvēkiem ar cukura diabētu šādas sajūtas var būt viena no pirmajām perifērās neiropātijas pazīmēm,” skaidro endokrinoloģe Maija Gureviča.

Cilvēkiem ar cukura diabētu ieteicams: regulāri pārbaudīt pēdas, pievēršot uzmanību ādas krāsas, temperatūras un jutības pārmaiņām; neatstāt bez ievērības tirpšanu, dedzināšanu, durstīšanu vai nejutīgumu; ik dienu apskatīt pēdas, arī pēdu apakšējo daļu un zonas starp pirkstiem; savlaicīgi vērsties pie ārsta, ja parādās jaunas vai pastiprinās esošās sūdzības; sekot glikozes līmenim asinīs un ievērot ārstējošā ārsta norādījumus. Ja pēdās parādās brūces, čūlas, iekaisuma pazīmes vai citas satraucošas pārmaiņas, medicīniskā palīdzība jāmeklē nekavējoties.

Neiropātiskas sāpes kopumā ir būtiska veselības problēma. Starptautisko pētījumu dati liecina, ka tās skar aptuveni 7 līdz 10 % iedzīvotāju. Šādas sāpes rodas somatosensorās nervu sistēmas bojājuma vai slimības rezultātā, tādēļ to diagnostikai un ārstēšanai nepieciešama specifiska pieeja.

Nervu bojājums var attīstīties arī bez sāpēm

Diabētiskās neiropātijas gadījumā ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs var veicināt perifēro nervu bojājumu. Sākotnēji cilvēks var izjust tirpšanu, dedzināšanu vai nepatīkamas sajūtas pēdās, taču, slimībai progresējot, jutība var samazināties.

Tas rada papildu riskus – cilvēks var nepamanīt tulznas, nobrāzumus, nelielas brūces vai spiediena radītus ādas bojājumus. Ja savainojums netiek laikus pamanīts un ārstēts, var attīstīties pēdas čūla, infekcija un smagākos gadījumos pat gangrēna, kas var radīt amputācijas risku. Tāpēc speciālisti uzsver: pēdu pārbaude nav tikai papildu profilaktiska procedūra, bet gan būtiska diabēta pacientu ikdienas veselības aprūpes daļa. Ne mazāk svarīgi ir sekot glikozes līmenim asinīs un regulāri apmeklēt ārstējošo ārstu.

VCA pašpārbaudes testa rezultāti: gandrīz katram trešajam ieteikta neirologa konsultācija

To, cik svarīgi ir pievērst uzmanību sāpju simptomiem un savlaicīgi meklēt speciālista palīdzību, aktualizē arī izglītojošā VCA projekta „Atpazīsti savas sāpes” pašpārbaudes testa jaunākie rezultāti.

Testā piedalījās 671 respondents – 599 sievietes un 72 vīrieši. Rezultāti liecina, ka 213 dalībniekiem jeb 31,7 % testa vērtējums pārsniedza 16 punktus – slieksni, pie kura izmantotajā pašpārbaudes sistēmā ieteicama neirologa konsultācija.

Īpaši izteikta šī tendence bija vecuma grupā no 56 līdz 65 gadiem – šajā grupā minēto rezultātu sasniedza 39,3 % respondentu. Jaunākiem dalībniekiem līdz 35 gadu vecumam šis īpatsvars bija aptuveni 13–17%, savukārt vecumā no 36 līdz 55 gadiem – aptuveni 28 %.

Visbiežāk dalībnieki norādīja uz kņudošu vai durstošu sajūtu. 41,7 % respondentu tās intensitāti novērtēja ar četriem vai pieciem punktiem piecu punktu skalā. Starp izteiktākajām sūdzībām bija arī dedzinoša sajūta un elektrotriecienam līdzīgas sāpju lēkmes. Lai gan pašpārbaudes rezultāti nav reprezentatīvi visai Latvijas sabiedrībai un nav izmantojami diagnozes noteikšanai, tie aktualizē būtisku jautājumu – cik bieži cilvēki ikdienā sadzīvo ar nepatīkamām sajūtām, neapzinoties, ka tās var liecināt par nervu sistēmas bojājumu.

Kāpēc parastas pretsāpju tabletes var nepalīdzēt?

Viena no būtiskām neiropātisku sāpju īpatnībām ir to atšķirīgais rašanās mehānisms. Ja parastu sāpju gadījumā to cēlonis bieži ir audu bojājums vai iekaisums, neiropātisku sāpju pamatā ir pašu nervu sistēmas struktūru vai funkciju bojājums. Tādēļ ierastie bezrecepšu pretsāpju līdzekļi šādos gadījumos ne vienmēr sniedz pietiekamu atvieglojumu. Lai izvēlētos atbilstošu ārstēšanu, vispirms svarīgi noteikt sāpju cēloni un izvērtēt pacienta veselības stāvokli.

„Pacienti nereti ilgstoši sadzīvo ar tirpšanu, dedzināšanu vai durstošām sāpēm, uzskatot tās par vecuma pārmaiņām vai pārejošu diskomfortu. Taču šādi simptomi var liecināt par perifēro nervu bojājumu. Īpaši svarīgi tos savlaicīgi izvērtēt cilvēkiem ar cukura diabētu, jo neiropātija var attīstīties arī bez izteiktām sāpēm. Agrīna diagnostika ļauj izvērtēt nervu bojājuma cēloņus, uzsākt atbilstošu ārstēšanu un mazināt komplikāciju risku,” skaidro VCA neirologs, Neiroloģijas un neiroķirurģijas virziena vadītājs Dr. Jānis Mednieks.

Savlaicīga diagnostika un vairāku speciālistu sadarbība

Diabētiskās neiropātijas diagnostikā būtiska ir pacienta sūdzību izvērtēšana, neiroloģiskā izmeklēšana un pēdu jutības pārbaude. Atkarībā no simptomiem un situācijas var būt nepieciešami arī papildu izmeklējumi.

Pacientu aprūpē svarīga ir vairāku speciālistu sadarbība. Endokrinologs palīdz nodrošināt diabēta kontroli un izvērtēt vielmaiņas rādītājus, neirologs – diagnosticēt nervu bojājumu un izvēlēties atbilstošu ārstēšanas pieeju, savukārt podologs palīdz rūpēties par pēdu veselību un savlaicīgi pamanīt iespējamos bojājumus.

Zināšanas palīdz laikus pamanīt to, ko ikdienā mēdzam ignorēt

VCA organizētajā tiešsaistes diskusijā „Tirpšana, sāpes un dedzināšana pēdās – vai pie vainas diabēts?” par diabētiskās neiropātijas pazīmēm, diagnostiku un ārstēšanu diskutēja VCA neiroloģe Marija Mihailova, endokrinoloģe Maija Gureviča un neirologs, VCA Neiroloģijas un neiroķirurģijas virziena vadītājs Jānis Mednieks.

Vairāk informācijas par neiropātiskām sāpēm, to atpazīšanu un ārstēšanas iespējām pieejama VCA izglītojošā projekta „Atpazīsti savas sāpes” vietnē: https://www.vca.lv/atpazistisapes 

Atskats uz VCA tiešraidi: “Tirpšana, sāpes un dedzināšana pēdās – vai pie vainas diabēts? https://www.youtube.com/watch?v=cdBAh0TFC74

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka Latvijā 2025. gadā bija reģistrēti 105 608 cukura diabēta pacienti – par 2131 vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn pirmreizēji reģistrēti 6963 pacienti. Šie skaitļi atgādina, cik nozīmīga ir ne tikai diabēta savlaicīga diagnosticēšana un ārstēšana, bet arī sabiedrības izpratne par slimības iespējamām komplikācijām.

Viena no tām ir diabētiskā perifērā neiropātija – nervu bojājums, kas visbiežāk skar pēdas un kājas. Tā var izpausties ar dedzināšanu, tirpšanu, durstīšanu, elektriskās strāvas triecienam līdzīgām sāpēm, kā arī samazinātu jutību. Īpaši svarīgi saprast, ka nervu bojājums ne vienmēr izraisa sāpes – dažkārt cilvēks pakāpeniski zaudē spēju sajust pēdu savainojumus, spiedienu vai temperatūras izmaiņas.

Par projektu „Atpazīsti savas sāpes”

Veselības centru apvienības ilgtermiņa sabiedrības izglītošanas projekta „Atpazīsti savas sāpes” mērķis ir veicināt hronisku un neiropātisku sāpju savlaicīgu atpazīšanu un atbilstošas medicīniskās palīdzības saņemšanu. Projekta ietvaros iedzīvotājiem pieejami izglītojoši materiāli, pašpārbaudes testi un speciālistu diskusijas.