Raksti

Āda – jūsu veselības spogulis!

Āda – jūsu veselības spogulis!

Nereti patērētājs apjūk, izvēloties krēmu sejas un ķermeņa ādas kopšanai. Aptieku plauktos pieejamais produktu klāsts ir visnotaļ plašs un daudzsološs, bet kā izvēlēties sev piemērotāko? Vai krēmi sniegs gaidīto rezultātu?

Kosmētikas klāsts tirgū ir bagātīgs. Katrs ražotājs piedāvā ko unikālu – sabalansētu aktīvo sastāvdaļu kombināciju, nereti patentētu, nereti nezināmu aktīvo sastāvdaļu kopumu, solot likvidēt konkrēto ādas problēmu. Bet, lai patērētājs spētu izprast katra produkta darbību, mazliet par ādas anatomiju. Āda sastāv no trijiem slāņiem: epiderma (ādas virsējais slānis), derma (ādas vidējais slānis), hipoderma (dziļākais ādas slānis, taukaudi). Tie visi savstarpēji ir cieši saistīti.

Jaunās ādas šūnas veidojas epidermas apakšā (no bazālās membrānas) un, kad tās ir nobriedušas, pārvietojas augšup – āda, ko redzam ar aci. Šis šūnu ceļojums ilgst aptuveni 28 dienas. Epiderma ir cieši saistīta ar ādas vidējo slāni dermu. Epidermas slānis nesatur asinsvadus, kas parasti apgādā šūnas ar svarīgām barības vielām, tādējādi ir ļoti svarīgi pareizi kopt ādu ar aplicējamām barības vielām. Dermas slānis ir labi apasiņots un barības vielas saņem no organisma kopējās asins apgādes, kas nosaka, ka ādas kvalitāte būs tāda, kāds mūsu organisma kopējais veselības stāvoklis.

Ādu ietekmē šādi faktori:

- ģenētika;

- diēta (uzturs, šķidruma daudzums organismā, skābju un bāzu līdzsvars);

- saules gaismas ultravioletais starojums un tā ietekmē radušies brīvie radikāļi;

- aknu un gremošanas orgānu sistēmu stāvoklis;

- asins un limfas cirkulācija;

- stress (īpaši ilgstošs stress);

- hroniskas slimības un lietotie medikamenti (cukura diabēts, onkoloģiskās saslimšanas);

- miegs;

- hormonālais disbalanss (menopauze, olnīcu saslimšanas).

Bieži āda dod brīdinājuma signālus, ka kaut kas nav kārtībā un kāds no minētajiem faktoriem nav līdzsvarā. Ja ģenētiku izmainīt nevaram, tad varam izmainīt faktoru kopumu, kas ietekmē ģenētiku – gudri uzturēties saulē (neapdegt), dzīvot kustībā, izgulēties un ēst veselīgi! Rūpējoties par savu veselību, iegūstam starojošu un veselu ādu.

Organisma lielākais orgāns – āda

Ādas arhitektūra prasa īpašu uzmanību attiecībā uz barības vielu piegādi. Ādas virsējā kārta jeb epiderma netiek apasiņota, un barības vielas galvenokārt jāpievada, uzklājot ādas kopšanas līdzekļus, bet tik nepieciešamās barības vielas āda saņem no iekšpuses ar mūsu asinsrites palīdzību.

Kas tad ir nepieciešamākās barības vielas ādai? Kādu efektu tās sniedz ādai?

Svarīgi „spēlētāji” ādas aizsargbarjeras veidošanā ir tauki jeb lipīdi. Šeit ādas kopšanā svarīgi pieminēt lipīdus (taukskābes – omega 3, 6, 9), E vitamīnu, kas nodrošina antioksidatīvo iedarbību ādā un optimālu keramīdu līmeni epidermā. Samazinātu keramīdu līmeni ādā konstatē dažādu ādas slimību gadījumos, tādos kā atopiskais dermatīts un psoriāze. Tāpat ļoti svarīgi pieminēt dažādo aminoskābju būtisko nozīmi gan epidermas, gan dermas struktūras būvniecībā. Tās aizsargā ādu pret UV staru izraisīto fotonovecošanos, palielina brūču dzīšanu, stimulējot kolagēna sintēzi. Arī mikroelementu līdzsvars gan uzturā, gan ādas kopšanas produktos nav mazsvarīgs. Mikroelementi, kā cinks, varš, selēns, ir atbildīgi par ādas imunitāti, pigmentācijas rašanos, matu un nagu veselību, kā arī kolagēna sintēzi ādā. Nav šaubu, ka vitamīni ir nepieciešami ādas veselībai. Tie cīnās ar brīvajiem radikāļiem organismā un arī ādā, stimulē elastīna un kolagēna sintēzi, kā arī nodrošina normālu bioķīmisko reakciju darbību.

Vitamīni ādai

- A vitamīns nodrošina ādas elasticitāti un kolagēna sintēzi, palīdz cīņā ar pinnēm.

- B vitamīnu komplekss (B1, B2, B3, B6, B9, B10) – ādas, nagu un matu veselībai.

- C vitamīns nodrošina optimālu kolagēna sintēzi, brūču dzīšanu, kā arī antioksidatīvo darbību.

- D vitamīns atbild par jebkuras organisma šūnas pareizu nobriešanu un attīstību arī ādā.

- K vitamīns samazina ādas iekaisumu un apsārtumu.

- E vitamīns uzlabo ādas aizsargbarjeru.

Zinātnieki daudz pēta un izzina vitamīnu izmantošanu ādas kopšanas kosmētikā, jo, produktiem atrodoties augstā temperatūrā (ap 40 0C) un saskarē ar gaisu, gaismu, vitamīnu aktivitāte zūd. Piemēram, C vitamīna molekulas saskare ar skābekli izjauc vitamīna molekulas struktūru. Pētnieki intensīvi strādā pie tā, kā „ietērpt” molekulu, lai tā būtu stabila, saskaroties ar skābekļa molekulu, un pildītu tik nepieciešamās funkcijas pēc tā uzklāšanas uz ādas.

Antioksidanti ādai ir ļoti nepieciešami, jo tā nepārtraukti tiek pakļauta dažādiem apkārtējās vides kairinājumiem – tā cīnās ar saules kaitīgo ietekmi, ar temperatūras svārstībām, ar sadzīves ķīmijas ietekmi, ar mehānisku berzi un spiedienu utt. Pat īslaicīga uzturēšanās UV staru ietekmē ādā samazina vitamīnu aktivitāti. Pēdējos gados gan kosmētikā, gan kā uztura bagātinātājs tiek piedāvāts visspēcīgākais antioksidants no zināmajiem – superoksīda dismutāze (SOD). Tas ne tikai rūpējas par ādas kvalitāti, bet arī cīnās ar dažādiem pigmentācijas traucējumiem (melazma, vitiligo) ādā, fotonovecošanos, kā arī palīdz psoriāzes un alopēcijas gadījumos.

Hialuronskābe – tā nepavisam nav skābe, kā to norāda pats nosaukums. Pēc ķīmiskā sastāva tā ir lielmolekulāra ogļhidrāta molekula, kas ir hidrofiliska – piesaista ūdeni. Šeit jāpiemin tās spēcīgā ietekme uz ādas mitrināšanu un jaunību. Hialuronskābe ir viena no galvenajām dermas jeb vidējā ādas slāņa substancēm, kas veido starpšūnu vidi. Dermatoloģijā un kosmetoloģijā pastāv bažas, vai, uzklājot aplicējamo produktu (serumu, krēmu, gelu) ar hialuronskābi, epidermas slānis to spēj novadīt dziļāk dermā? Vai aplicējamā hialuronskābe paliek vien virsējās ādas jeb epidermas līmenī? Pētījumi pierāda, ka ir svarīgs hialuronskābes molekulas lielums (svars). Molekulas svars, kas ir lielāks par 500 Da (daltoniem), nespēj iesūkties ādā. Pētījumi liecina, ka mazmolekulāra hialuronskābe (20–300 kDa) spēj mitrināt epidermu, turpretī lielmolekulāra (1000–1400 kDa) hialuronskābe nespēj pildīt ādas mitrināšanas funkciju. Nereti šādu informāciju uz produkta iepakojuma nav iespējams atrast.

Āda katram cilvēkam ir viena. Rūpēsimies par to gudri!

Dr.med. Agnese Ruskule, preventīvās medicīnas ārste, dermatoveneroloģijas rezidente

Saistītie raksti