Tie, kuri cieš no sezonālām alerģijām, jūt, ka tādi simptomi kā šķaudīšana, klepus un asarojošas acis turpinās ilgāk nekā agrāk. Jauni pētījumi apstiprina, ka alerģiju sezona pēdējās desmitgadēs patiešām ir pagarinājusies. Galvenais vaininieks ir klimata pārmaiņas.
Pētniecības grupas Climate Central analīze liecina, ka sezona, kurā augi ražo alerģijas izraisošos ziedputekšņus, kopš 1970. gada vismaz 173 ASV pilsētās ir pagarinājusies vidēji par 21 dienu. Arī pārējā pasaulē norisinās līdzīgi procesi. Turklāt alerģijas sezona ne tikai pagarinās, bet arī izdalīto ziedputekšņu daudzums ir par aptuveni 20 procentiem lielāks, un tas var vēl vairāk pasliktināt alerģijas simptomus. Kā tieši to ir ietekmējusi klimata krīze? Atmosfēras sasilšanu veicina oglekļa piesārņojums, kas rodas, sadedzinot vairāk fosilā kurināmā. Atraisītais oglekļa dioksīds kļūst par barību augiem, un tie spēj ražot vairāk ziedputekšņu. Mokošas alerģijas ir tikai viens no daudziem iemesliem, kādēļ jādara viss, lai mazinātu atkarību no fosilās enerģijas avotiem. Tomēr, kamēr tas vēl nav noticis, ir jāgatavojas intensīvai ziedputekšņu sezonai.
Gatavošanās ziedputekšņiem jāsāk tagad
“Alerģiskiem cilvēkiem šis var būt īpaši izaicinošs periods,” saka sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone un skaidro, ka ilgākai alerģijas sezonai ir vairāk nekā tikai neērtības – daudziem tās var būt novājinošas un var pasliktināt citus alerģiskus stāvokļus, piemēram, astmu vai ekzēmu. Turklāt alerģijas nebeidzas pēc pavasara koku ziedēšanas. Vasaras sākumā palielinās zāles putekšņu daudzums. Tādēļ Juta Namsone atgādina, ka ārsti rekomendē savlaicīgi sākt lietot medikamentus (antihistamīnus, deguna aerosolus, inhalatorus) 2–3 nedēļas pirms alerģijas sezonas sākuma, proti, tieši tagad. “Šīs zāles vislabāk darbojas, ja tās jau ir aktīvas jūsu organismā, pirms ziedputekšņu līmenis sasniedz maksimumu.”
“Alerģijas gadījumā būtiska ir ne tikai simptomu mazināšana, bet arī cēloņa noteikšana. Piemēram, jaunākās paaudzes molekulārās diagnostikas tests ALEX³ nosaka ne tikai simtiem alergēnu avotu, bet arī to komponentes, proti, konkrētus proteīnus alergēnu sastāvā, kas izraisa alerģijas simptomus,” skaidro ārste Jana Osīte, SIA “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja.
“Tas ir īpaši noderīgi gadījumos, kad elpceļu alerģiju ierosina vairāku augu ziedputekšņi vai līdzīgus simptomus izraisa dažāda veida alergēni, piemēram, gan pārtikas produkti, gan putekļu ērcītes. Tāpat precīza cēloņa noskaidrošana ir būtiska, ja ir krusteniskas reakcijas. Piemēram, cilvēkam ar primāru bērza ziedputekšņu alerģiju var būt alerģiska reakcija arī pēc ābolu ēšanas, jo tajos ir strukturāli līdzīgi proteīni un imūnsistēma tādēļ “sajauc” divas dažādas lietas. Zinot īstos alerģijas ierosinātājus, ārsts var izvēlēties mērķtiecīgu terapiju, savukārt pacientam tā ir iespēja izvairīties no liekiem uztura ierobežojumiem.”
Kas ir antihistamīni?
Lai gan ir virkne sadzīves ieteikumu, kā samazināt saskari ar alerģiju izraisītājiem, piemēram, gaisa filtrēšana, rūpīga mazgāšanās un apģērba mazgāšana pēc atrašanās ārpus mājas un citi, tomēr galvenais līdzeklis, kam alerģijas gadījumā ir jābūt pa rokai, ir antihistamīni – zāļu grupa, kas parasti ārstē alerģijas simptomus. Lielākā daļa antihistamīnu ir bezrecepšu medikamenti, taču ir arī tādi, kas pieejami ar recepti.
“Anti-” nozīmē “pret”. Pret ko tad darbojas antihistamīni? “Kā noprotams no nosaukuma, tie bloķē histamīna receptorus. Savukārt histamīns ir ķīmiska viela, ko izdala imūnsistēma, lai nosūtītu signālus starp dažādām šūnām un tas galvenokārt ir saistīts ar alerģisku un anafilaktisku reakciju attīstību,” skaidro farmaceite.
Ko organismā dara histamīns?
Nav jau tā, ka histamīnam organismā ir tikai “ļauni nolūki”. Tam ir loma vairākos dažādos organisma procesos. Histamīns:
- paplašina asinsvadus;
- palīdz šķidrumiem pārvietoties caur asinsvadu sieniņām;
- ietekmē iekaisuma procesus, muskuļu kontrakcijas zarnās un plaušās;
- stimulē kuņģa skābes sekrēciju;
- iespaido sirdsdarbības ātrumu;
- palīdz pārraidīt nervu impulsus.
Organisms izdala histamīnu, kad tas saskaras ar alergēna draudiem, izraisot alerģijas simptomus, piemēram:
- deguna aizlikums vai iesnas;
- šķaudīšana;
- nātrene un citi ādas izsitumi;
- niezošas vai asarojošas acis.
Bloķējot pārmērīgu histamīna iedarbību, antihistamīni palīdz novērst vai pārvaldīt šos simptomus.
Histamīns ietekmē arī nervu sistēmu un gremošanas sistēmu. Dažus pirmās paaudzes antihistamīnus var lietot, piemēram, jūras slimības un nelabuma mazināšanai.
Antihistamīnu veidi
“Antihistamīnus iedala divos galvenajos apakštipos, pamatojoties uz to, kādus histamīna receptorus tie bloķē – H1 un H2. Alerģiju gadījumā nozīme ir tieši H1 receptoriem, jo H1 receptoru aktivācija izraisa labi zināmos alerģijas un anafilakses simptomus. Tāpēc H1 receptoru antihistamīni galvenokārt ārstē alerģijas simptomus, tostarp cīnās ar šobrīd aktuālo ziedputekšņu alerģiju.
H1 antihistamīni ir iedalīti divās grupās – pirmās un otrās paaudzes antihistamīni,” stāsta farmaceite un piebilst, ka pacientiem, kuri meklē palīdzību alerģijas gadījumos, galvenokārt iesaka otrās paaudzes preparātus. Tas tādēļ, ka pirmās paaudzes antihistamīniem (piemēram, klemastīns, hloropiramīns) parasti ir vairāk blakusparādību, jo tie vieglāk šķērso hematoencefālisko barjeru un nonāk centrālajā nervu sistēmā, izraisot miegainību. Otrās paaudzes antihistamīni (cetirizīns, loratadīns, bilastīns u.c.) ir drošāki, tie reti izraisa miegainību un mijiedarbojas ar mazāku skaitu medikamentu. Vienlaikus farmaceite piebilst, ka antihistamīni ne vienmēr pilnībā kontrolē simptomus, jo simptomus daļēji var izraisīt ne tikai histamīns, bet arī citas ķīmiskas vielas.
Antihistamīna formas
Aptiekā pieejami visdažādākie antihistamīnu veidi ziedputekšņu alerģiju pārvaldībai:
- tabletes (tostarp košļājamas);
- sīrupi;
- acu pilieni;
- deguna aerosoli;
- uz ādas lietojami krēmi vai geli;
- injekcijas (parasti lieto ārstniecības iestādēs vai medicīnas personāla uzraudzībā).
Kā lietot antihistamīnu?
Pirms sākt lietot antihistamīnu, tieši tāpat kā ar citiem medikamentiem, konsultācija ar savu ārstu un farmaceitu ir nozīmīga. Juta Namsone norāda uz svarīgākajiem soļiem, proti, jautājumiem uz kuriem jāgūst atbildes.
Kā lietot? Lielāko daļu antihistamīnu var lietot neatkarīgi no ēdienreizes. Ja zāles ir acu pilienu, krēma vai deguna aerosola veidā, aptiekā jānoskaidro, kā tieši tās pareizi lietot.
Cik ilgi to var lietot? Dažus antihistamīna veidus var lietot ilgstoši, citi ir paredzēti tikai īslaicīgai lietošanai.
Kad un cik bieži drīkst lietot? Antihistamīnu lietošanas laiks un biežums var atšķirties no konkrētā preparāta. Dažus antihistamīnus ieteicams lietot pirms gulētiešanas, savukārt citus – vienu reizi dienā jebkurā diennakts laikā. Atsevišķos gadījumos var lietot arī vairākas reizes dienā.
Antihistamīna lietošanas biežums ir atkarīgs no alerģijas veida un simptomu pakāpes. Tos var lietot:
- katru dienu, lai kontrolētu vai novērstu ikdienas simptomus, piemēram, cilvēkiem ar alerģiju pret mājdzīvniekiem, ja tie atrodas ikdienas vidē;
- tikai simptomu gadījumā, piemēram, pēc kukaiņu koduma izraisītas alerģiskas reakcijas;
- pirms saskares ar alergēniem, lai novērstu simptomu attīstību, piemēram, pirms došanās ciemos, kur ir kaķis).
Daudziem cilvēkiem ar vides alerģijām simptomi ir izteiktāki agrās rīta stundās. Šādos gadījumos var palīdzēt antihistamīna lietošana pirms gulētiešanas.
Kā NELIETOT antihistamīnus?
Farmaceite brīdina, ka nedrīkst patvaļīgi palielināt devu. Tāpat svarīgi ir nelietot divus dažādus antihistamīnus vienlaikus (ja vien to nav norādījis ārsts).
Bērniem līdz 4 gadu vecumam nedrīkst dot bezrecepšu klepus un saaukstēšanās antihistamīnus. Bērni un cilvēki gados ir jutīgāki pret šo zāļu iedarbību, tāpēc, tās lietojot, ir īpaši jāievēro piesardzība.
Farmaceite atgādina, ka pirmās paaudzes antihistamīnu lietošanas laikā nevajadzētu vadīt transportlīdzekli, jo tie var izraisīt miegainību un palēnināt reakcijas ātrumu.
Blakusparādības un komplikācijas
“Katram antihistamīnam iespējamas atšķirīgas blakusparādības. Piemēram, pirmās paaudzes H1 receptoru antihistamīni biežāk izraisa miegainību, samazinātu koordināciju, palēninātu reakcijas ātrumu un spriestspēju, kā arī sausu muti, neskaidru vai dubultota redzi un reibonis. Savukārt, lietojot otrās paaudzes antihistamīnus, biežāk novēro galvassāpes, klepu vai iekaisušu kaklu.
Galvenā iespējamā šo preparātu komplikācija ir pārdozēšana jeb antihistamīnu toksicitāte, kas ievērojami atšķiras atkarībā no preparāta veida. Pirmās paaudzes antihistamīni pārdozēšanas risku rada biežāk. Tā var notikt ne tikai lietojot pārāk lielas devas, bet arī kombinējot šos preparātus ar citām zālēm, piemēram, miega vai sedatīviem līdzekļiem.
Bērni un pieaugušie, kuri vecāki par 65 gadiem, ir jutīgāki pret antihistamīnu iedarbību, tāpēc šajās grupās pastāv lielāks nejaušas pārdozēšanas risks,” brīdina farmaceite un uzskaita pārdozēšanas simptomus:
- nepārvarama miegainība;
- halucinācijas;
- uzbudinājums un aizkaitināmība (biežāk sastopama bērniem nekā pieaugušajiem);
- neskaidra vai dubultota redze;
- paātrināta sirdsdarbība;
- krampji.
Vērtīga saruna ar ārstu vai farmaceitu
Pirms antihistamīnu lietošanas uzsākšanas ieteicams savam veselības aprūpes speciālistam uzdot šādus jautājumus.
- Kāds antihistamīna veids man būtu vispiemērotākais?
- Kā pareizi lietot antihistamīnus?
- Kādas blakusparādības var rasties un kam jāpievērš uzmanība?
- Kā antihistamīni var mijiedarbosies ar citām zālēm, ko pašlaik lietoju?
- Vai, lietojot antihistamīnus, drīkstu vadīt automašīnu vai strādāt ar mehānismiem?
- Kas var notikt, ja nelietošu antihistamīnus alerģijas simptomu mazināšanai?
- Vai antihistamīnus drīkst lietot grūtniecības vai zīdīšanas laikā?
- Cik droši lietošanā antihistamīni ir manam bērnam?
Padomi tiem, kuri cieš no ziedputekšņu alerģijas
- Ziedputekšņu sezonas laikā turiet logus aizvērtus gan mājās, gan automašīnā.
- Pēc uzturēšanās ārā nomazgājieties un pārģērbieties.
- Sekojiet līdzi vietējām alerģijas prognozēm un, ja ziedputekšņu koncentrācija ir augsta, ierobežojiet uzturēšanos ārpus telpām.
- Apmeklējiet alergologu – alerģijas testi palīdz noteikt simptomu cēloni un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu.
- Lietojot atbilstošus medikamentus – fizioloģisku šķīdumu deguna skalošanai, deguna steroīdu aerosolu, antihistamīnu, var būtiski mazināt simptomus.
- Par simptomu mazināšanu un piemērotāko ārstēšanu konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
