Ir tādi cilvēki, pie kuriem gribas atgriezties, jo piesaista tā īpašā gaisotne, ko viņi ap sevi rada. Patiesa laipnība ir vērtība visos laikos, jo īpaši mūsdienās. Farmaceiti JOLANTU BERNUPI iemīļojuši dzimtajā Ķekavā. Tieši viņa palīdz brīžos, kad cilvēks negaidīti saskaras ar sāpēm vai gadiem cīnās ar hroniskām kaitēm, vai sadzīvo ar sarežģītu diagnozi, kas prasa īpašu ārstēšanu un medicīnisko aprūpi. Tieši pie Jolantas vēršas, ja apdedzināts pirksts vai ir pēkšņa alerģija, nepieciešams plāksteris vai līdzeklis pret sāpēm vai kuņģa darbības traucējumiem. Visi zina –Jolanta uzklausīs, izvērtēs situāciju un ieteiks pareizo rīcības algoritmu, nepieciešamos bezrecepšu preparātus. Ja būs nepieciešams, ieteiks doties pie ārsta.
Kopā ar Jolantu pavadīju pusi dienas, vērojot, kā viņa komunicē ar aptiekas apmeklētājiem, katram atrodot labu vārdu, pat ja cilvēks bija ļoti satraukts, noraizējies vai aizkaitināts par veselības problēmām un nepieciešamību iegādāties visus medikamentus, ko izrakstījis ārsts. Kā profesionāle viņa klientiem precīzi izskaidroja, kā viens vai otrs preparāts iedarbojas, kā tas jālieto, kurās stundās to labāk darīt. Ja bija nepieciešams, uz lapiņas uzrakstīja sīku instrukciju, lai cilvēks pēc tam neko nesajauktu un viņa ārstēšanās būtu maksimāli efektīva. Tā darbojas profesionāli farmaceiti, kas ne tikai lieliski pārzina visas farmācijas gudrības, bet arī var šīs zināšanas pielietot praksē individuāli katram, kam tas nepieciešams, ņemot vērā konkrētos apstākļus un situāciju.
- Kā izlēmāt būt šajā profesijā - tik sarežģītā un apriori atbildīgā?
- Esmu vienkāršs – varētu teikt, lauku – cilvēks. Mana bērnība bija piepildīta ar rūpēm par mūsu dārzu, ar ziedošo pļavu smaržām, mūsu Latvijas dabas skaistumu un spēku. Man apkārt bija čakli, gudri cilvēki, kas zināja maizes rikas un piena krūzes cenu – vectēvs turēja 50 teļus, iedomājieties?
Par profesijas izvēli liels paldies jāsaka mammai, kura arvien uzsvēra, ka meitenei ir jāizvēlas tāda profesija, lai katru dienu varētu iet uz darbu kā uz svētkiem. Vidusskolas absolvēšanas brīdī aizdomājos: kas man sniegs tādu ikdienas prieku? Atbilde nāca pati. Man jau kopš bērnības ir patikušas aptieku gaišās telpas, provizori baltos halātos, kā arī gardumi – hematogēns un C vitamīns –, ko mamma pirka aptiekā. Ak, tas bija tāds prieks neizlutinātai meitenei!
Turklāt mūsu Ķekavas «Mēness aptieka», kas tolaik bija vienkārši aptieka, ir mana vienaudze - tā parādījās divus gadus pēc manas piedzimšanas. Katru dienu gāju garām šim zāļu templim un kā apburta skatījos uz sievietēm, kas te strādāja, – viņas man šķita gandrīz vai dievietes.
Svarīgi ir arī tas, ka esmu uzaugusi ģimenē, kur ārstniecības augu vākšana vasarā, īpaši Jāņos, bija sava veida rituāls. Mēs ar mammu audzējām ārstniecības kumelītes un piparmētras, vācām liepziedus un dažādas pļavu zāles, kurām ir dziednieciskas īpašības. Piemēram, es pati fermentēju ugunspuķes tēju – tā, zināt, ir māksla! Tējas gatavība tiek noteikta pēc smaržas, pēc krāsas, te nekāds pulkstenis un termometrs nepalīdzēs!
Man šī nodarbe sagādā prieku, interesējos par Latvijas augu ārstnieciskajām īpašībām, ar kuriem jau kopš seniem laikiem ārstējušies cilvēki mūsu zemē. Cik daudz interesanta par šo jomu man tika stāstījusi vecmāmiņa! Var gandrīz grāmatu uzrakstīt. Tāpēc, izvērtējot savus spēkus un vēlmes, iestājos Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā, kur apguvu farmaceita asistenta specialitāti. Tas bija mans pirmais (man gan nepatīk šis vārds!) karjeras pakāpiens un
labākais, ko varēju izdarīt savā profesionālajā startā. Augstāko izglītību Rīgas Stradiņa universitātē ieguvu jau laikā, kad meitiņas bija mazas, tāpēc jaunākā savos četros gados lasīt iemācījās nevis no bērnu grāmatiņām, bet no manas biezās farmakognozijas grāmatas.
Laikam dīvaini, bet nekad neesmu mērķējusi tikt augstos amatos, mani tas nekad nav interesējis. Vienkārši labprāt komunicēju ar aptiekas klientiem, un tā sanāca, ka sākumā kļuvu par farmaceita asistenti, tad par aptiekas vadītājas vietnieci, un tagad esmu vadītāja. Protams, daudz un pastāvīgi mācījos un augu savā profesijā, bet paralēli esmu tāda pati sieviete kā mana mamma un vecmāmiņa, man ir divas brīnišķīgas meitiņas un labākais vīrs pasaulē, rūpējos par ģimeni un māju, audzēju ziedus, dārzeņus, ogas un garšaugus...
Ir svarīgi dzīvot harmonijā ar pasauli un dabu, tas dod milzīgu garīgo spēku un palīdz tikt pāri grūtībām. Daudzi Latvijas iedzīvotāji tāpat kā es ir sapratuši, ka tieši darbam dārzā ir dziedinoša iedarbība, tāpēc mūsu valstī tā kļuvusi par ļoti izplatītu aizraušanos, to var pamanīt sociālajos tīklos, žurnālos un sarunās.
Mēs nesam cilvēkiem to, kas ir mūsos pašos, – man ir paveicies piedzimt Latvijā, kur vienmēr ir novērtēta rakstura stingrība, čaklums un savu mērķu izpratne dzīvē.
Reizēm, redzot, ka pacientam ir ļoti grūti, sniedzam sīkus pakalpojumus ārpus savu pienākumu rāmjiem. Palīdzības lūgumu nedrīkst ignorēt! Klienti mūs mīl, cienā ar āboliem no sava dārza vai ar medu. Man šķiet, ka dažiem mūsu aptieka ir vienīgā vieta, kur atnākt un parunāties...
- Vienlaikus farmaceita darbs tikai ārēji šķiet tik skaists -jūs katru dienu strādājat paaugstinātas atbildības zonā, gluži kā ārsti vai lidotāji. Kas jums palīdz katru dienu iet uz darbu un strādāt ar cilvēkiem? Kas dod spēku un vēlmi turpināt rūpēties par klientiem?
No vienas puses, man ir vieglāk, jo strādāju savā dzimtajā pilsētiņā, kur liela daļa iedzīvotāju jau kopš bērnības man ir pazīstami. 29 gadus ilgā pieredze dod iespēju izprast klientu jau intuitīvi. No otras puses, tas uzliek papildu atbildību. Man palīdz tas, ka esmu līdz ausīm iekšā savā profesijā, kas ir noderīga sabiedrībai, turklāt izzinoša un aizraujoša. Katra diena nāk ar kaut ko jaunu – jaunas zāļu vielas, jauni produkti, izmaiņas likumdošanā. Ir jābūt elastīgam, lai paspētu tikt līdzi dzīves ritmam, un ir jābūt ļoti zinošam, lai rūpētos par klientu šodien. Tāpēc zināšanu ieguvē esmu neapstādināma, un tajā man palīdz regulāra dalība lekcijās, ko organizē mūsu «Mēness aptieka».
Spēku smeļos ģimenē, rūpēs par saviem bērniem un rozēm, rīta vingrošanā, grāmatās un dziesmās, dzimtajā zemē. Man ir slepena terapija divdesmit rožu krūmu veidā – ziedu gamma un burvīgās smaržas ļauj aizmirsties savā paradīzē pēc saspringtas darba dienas.
- Ko nozīmē farmaceitiskā aprūpe?
Manuprāt, farmaceitiskā aprūpe ir palīdzība klientam un dziļa ieinteresētība viņa problēmu un vajadzību risināšanā. Pirmkārt, kā veselības aprūpes speciāliste vēlos uzsvērt profilakses svarīgumu – vai tā būtu pareiza uztura izvēle, fiziskās aktivitātes, pozitīvu emociju gūšana no dabas vai profilaktiskie līdzekļi no aptieku plauktiem –, lai retāk slimotu.
Otrkārt, farmaceitiskā aprūpe ir visas iespējamās informācijas sniegšana klientam par ārsta izrakstītajiem medikamentiem, palīdzība, kas ļaus cilvēkam ātrāk atveseļoties, kā arī papildu pakalpojumu sniegšana. Piemēram, ja klientam sāp galva, viņam ir jāizmēra asinsspiediens, jāuzzina iemesls, nevis uzreiz jāizsniedz pretsāpju zāles.
Treškārt, vienmēr vēlos panākt paša klienta līdzestību, lai viņš ieklausītos un pildītu ārsta un farmaceita padomus. Tikai tad, ja cilvēks ir gatavs ar tevi sarunāties, dalīties informācijā par veselības stāvokli, atveseļošanās process būs veiksmīgs. No šādas mijiedarbības ieguvēji būs visi.
Ko es daru katru dienu? Cenšos katru klientu sagaidīt ar smaidu, lai mūsu turpmākā saruna būtu atklāta, rastos savstarpēja uzticēšanās, tad farmācijas aprūpe jau kļūst par būtisku saskarsmes sastāvdaļu. Katram farmaceitam ir jājūt iekšējs gandarījums par savu darbu. Un lielākā balva ir tad, kad klients saka: «Jūs pagājušajā reizē man ieteicāt labu līdzekli, tas man palīdzēja, tāpēc atnācu pie jums pēc padoma, konsultācijas.»
- Latvijā, šķiet, dzīvo pārsvarā noslēgti cilvēki, un stāstīt svešam cilvēkam, arī farmaceitam, par kādām pašsajūtas niansēm mums kaut kā ir neērti. Kā es jums atklāšu to, ka, teiksim, mani māc bezmiegs, satraucošas domas, ir sirdsklauves no rītiem?
Tāpēc arī teicu, ka uzticēšanās farmaceitam ir svarīga. Un tad ir jāliek lietā manas profesionālās prasmes, lai, neaizskarot jūsu jūtas, tiktu skaidrībā. Visa informācija, ko cilvēki man uztic, paliek aptiekas sienās. Mani klienti zina, ka ar mani var runāt par sevi, par personīgo.
- Kuras īpašības farmaceitam, jūsuprāt, ir būtiskākās?
Profesionālās zināšanas, pedantisms, pašdisciplīna, pašmotivācija, ne ēnas no vienaldzības. Tālāk es varētu nosaukt vēl daudz ko, bet šīs ir svarīgākās mūsu darbā.
- Vai ir grūti vadīt aptiekas kolektīvu?
Nav grūti, bet atbildīgi. Pēc rakstura esmu atsaucīgs cilvēks, man patīk savu pieredzi un zināšanas nodot kolēģiem. Aptiekas darba rezultāts ir stipri atkarīgs no kolektīva saliedētības, savstarpējās uzticēšanās, atklātības. Iekšējai gaisotnei aptiekā ir jābūt līdzsvarotai, gaišai, lai kolēģi gribētu nākt uz darbu. Uzslavas palīdz darbiniekiem atraisīties, tās ir nepieciešamas. Darbs jomā, kas lielākoties ir saistīta ar slimiem cilvēkiem, ir ļoti sarežģīts no psiholoģiskā viedokļa. Reiz kāda docente akadēmijā mums teica: «Jums ir grūtāk nekā aktieriem. Jūs taču nepārtraukti atrodaties uz skatuves, jums katra klienta priekšā ir jāspēlē izrāde bez jebkādas režijas.» Es piebildīšu: no sirds.
Mūsu aptiekā katram darbiniekam ir savi pienākumi, tas cilvēkus padara izlēmīgākus, paaugstina atbildības sajūtu. Ja rodas kādi iekšēji jautājumi, kas mūs satrauc, mēs tos apspriežam un risinām. Kolektīva saliedētībai mums ir savi noslēpumi – kopīgi svinam dažādus svētkus, jubilejas, kurās rādām savus kulinārijas meistardarbus.
- Ko jūs šodien teiktu tiem, kas sapņo kļūt par labiem farmaceitiem?
Mums ir dots tikai viens mūžs, tāpēc esiet savas dzīves labākā versija! Dzīvojiet to harmonijā – ar sevi, attiecībās ar apkārtējiem. Un, protams, izvēloties savu profesionālo ceļu, daudz mācieties. Lai piepildītu sapni dzīvē, ticiet sev, tad arī būs viegli mīlēt cilvēkus un veltīt visu savu enerģiju darbam.
Kā farmaceite es palīdzu cilvēkiem paša vērtīgākā – veselības – saglabāšanā. Kas varētu būt svarīgāk un nozīmīgāk? Tāpēc es lepojos ar savu darbu un mūsu aptieku.
