Raksti

Kāpēc farmaceitei vajag bites?

Kāpēc farmaceitei vajag bites?

Sapnis par aptieku

Tikšanās ar Indru rit gaišā, mājīgā „Mēness aptiekas” aptiekas darbinieku telpā, dzerot uzmundrinošu, smaržīgu zāļu tēju. Uz galda ir āboli, bumbieri, medus un rieksti – tas viss tik labi piestāv Siguldai, Indrai un šai sarunai.

Indra stāsta, ka ir dzimusi Jaunpiebalgā. “Mans tēvs bija virpotājs, māte – pavāre. Abi smagi strādāja un bija apkārtnē cienīti cilvēki. Mūsu dzimtas saknes ir Latgalē – vecvecāki dzīvoja viensētā netālu no Viļakas. Iespējams tāpēc manās vērtībās un dzīves uztverē savijas vairāku novadu tradīcijas. Piemēram, vidzemnieki turas pie tā, ka pagalmā visām takām un celiņiem jābūt tīriem, izslaucītiem, lai laime redz, kur iet un nepaklūp. Arī cilvēka dvēselei jābūt tikpat tīrai un sirdij – laipnai. Tā mani ģimenē mācīja.” 

Vidusskolu Indra pabeidza Balvos un uzreiz iestājās Paula Dauges Rīgas 1. medicīnas skolā, lai īstenotu sen loloto sapni – iegūtu farmaceita izglītību.

“Sagadījās tā, ka piecu gadu vecumā kādu laiku dzīvoju Žīguros pie savas tantes – mammas māsas –, kura strādāja aptiekā. Pēkšņi biju nokļuvusi noslēpumainā mikstūru, tablešu un pulverīšu pasaulē, ko tostarp gatavoja arī turpat aptiekā. Dažreiz man ļāva uz aptiekas svariem kaut ko nosvērt, piemēram, glikozes pulveri. Aptiekas atmosfēra – trauki, kolbas un pudelītes, lete un zāļu atvilktnes, svari un mērtrauki mani pilnībā apbūra, un no tā mirkļa es zināju, ka mana vieta ir aptiekā. Par profesijas izvēli šaubu nebija, mācījos aizrautīgi un medicīnas skolu pabeidzu ar izcilību,” stāsta Indra.

Trīs meitas un skolotājas diploms

Pēc farmaceita diploma saņemšanas Indru norīkoja par aptiekas vadītāju Balvu novada Kupravā. “Farmaceita darbs mani patiesi aizrāva un grāmatas par farmāciju lasīju kā visinteresantākos romānus. Tad apprecējos un cita pēc citas piedzima trīs brīnišķīgas meitas. Ar viņām ārkārtīgi lepojos – divas ir ieguvušas ārsta izglītību Rīgas Stradiņa universitātē, viena pabeidza Jūras akadēmiju.

Kādā brīdī (sievietes mani sapratīs) nācās paņem pauzi farmaceita karjerā – vajadzēja veltīt vairāk uzmanības ģimenei. Pieteicos darbā bērnudārzā, kur līdz ar to bija iespēja iekārtot manas meitenes. Taču, lai strādātu par audzinātāju, bija nepieciešama pedagoģiskā izglītība. Tā, līdzteku darbam bērnudārzā, pabeidzu arī pedagoģisko augstskolu. Tomēr mani nepameta doma par atgriešanos aptiekā.”

Kad Indras vecākā meita mācījās vidusskolā, bet vidējā pabeidza devīto klasi, viņa ar meitām pārcēlās uz Siguldu. Lai pilnveidotos profesijā un iegūtu augstāko izglītību farmācijā, Indra iestājās Rīgas Stradiņa universitātē. Pieci studiju gadi esot bijuši grūti, taču paskrējuši ātri – lekcijas, darbs, bērni… Indra saka: “Tā ir laime! Tieši tā es uztveru savu dzīvi farmācijā un izbaudu darbu aptiekā. Var izklausīties naivi un varbūt mazliet savādi, taču katru rītu, atverot savas aptiekas durvis, es tai saku labrīt un novēlu veiksmīgu dienu. Ir liela laime darīt to, kas patiešām patīk.”

Nu jau četrus gadus Indra ir “Mēness aptiekas” Siguldā vadītāja. Viņa atzīst, ka atbildība ir liela, taču aptiekas kolektīvs ir draudzīgs, atsaucīgs un kopā var pārvarēt jebkādas grūtības.

Farmaceita uzdevums – uzklausīt, saprast, palīdzēt

Jautāta par to, kas farmaceita darbā ir vissvarīgākais, Indra ilgi nedomā – gatavība palīdzēt ikvienam. “Lai to izdarītu, ir jāiedziļinās cilvēka problēmā, jāanalizē viņa individuālā situācija un jānodrošina kvalitatīvs farmaceitiskais pakalpojums, ko saucam par farmaceitisko aprūpi. Svarīgi noskaņojies uz viena viļņa ar aptiekas klientu, iegūt viņa uzticēšanos tā, lai cilvēks nekautrējoties atklātu savu stāstu par veselību. Man noder dzīves pieredze un zināšanas, ko savulaik ieguvu, studējot pedagoģiju, piemēram, saskarsmes psiholoģija. Gadās, ka cilvēks atveras farmaceitam pat vairāk nekā jebkuram citam. To patiešām novērtēju.”

Farmaceite uzsver, ka globālās, svarīgās veselības problēmas, protams, risina ārsti, taču dažreiz cilvēkam vajag vienkārši atbalstu – paskaidrot, kāpēc jālieto izrakstītās zāles, un pateikt, ka viss var būt labi.

“Tad pacients apdomā un piekrīt: “Jā, ārstēšos – dzeršu ārsta izrakstītos medikamentus un viss būs kārtībā.” Aptieka nav veikals, te ar katru apmeklētāju vajag visu pārrunāt un apspriest.

Mani pārsteidz tie, kuri nodarbojas ar pašārstēšanos – ne ar ārstu konsultējas, ne jautā farmaceitam. Pērk bezrecepšu zāles un lieto! Kā to var darīt bez konsultēšanās ar speciālistu? Tabletes nav konfektes, ir jāsaprot devas, jāizvērtē iespējamā mijiedarbība ar citām zālēm un produktiem, ir daudz dažādu zāļu lietošanas nianšu. Nāciet, lūdzu, pie farmaceitiem! Konsultēsim un izvēlēsimies labāko risinājumu – tāda ir mana devīze,“ aicina Indra un piebilst, ka farmaceiti nekādā ziņā nepretendē uz ārsta lomu. “Piemēram, sievietei ir stipras sāpes kājās, un viņa lūdz kaut ko, lai būtu vieglāk staigāt. Noteikti jautāšu, kad parādījās diskomforts kājās, vai viņa ir bijusi pie ārsta, vai lieto kādus medikamentus, vai nav bijušas traumas, pietūkums… Ir desmitiem jautājumu, kas jāuzdod. Tikai pēc šādas sarunas iespējams atrast pareizo risinājumu. Diemžēl vecākās paaudzes cilvēki nereti cer, ka viss pāries pats no sevis. Rezultātā mēdz attīstīties kāda neiroloģiska slimība. Mans uzdevums ir izskaidrot cilvēkam problēmu, nepieciešamības gadījumā rekomendēt doties pie ārsta speciālista un vienlaikus rast iespēju sniegt kvalitatīvu farmaceitisko palīdzību.”

Indra atklāj, ka parasti jau pēc pirmajiem aptiekas apmeklētāja vārdiem saprot, ar kādu attieksmi cilvēks ir atnācis. Farmaceite vienmēr dara visu, lai aptiekas klients dodas projām laimīgs un ar smaidu. “Pat ja kāds ir dusmīgs, negatīvo noskaņojumu vienmēr var uzlabot ar laipnību, joku, smaidu. Par grūtu šajā darbā var saukt jebko, tikai ne to, ka jāstrādā ar cilvēkiem. Ja kāds neprot veidot cieņpilnu komunikāciju, farmaceita profesijā nav ko darīt.”

Farmaceita darbs nozīmē hiperatbildību, vērīgumu un pedantiskumu, un tas viss ir balstīts profesionālās zināšanās. Jāpiemīt arī spējai ātri reaģēt nestandarta situācijā: piemēram, jāspēj kompetenti palīdzēt, ja cilvēkam ir insults vai infarkts tieši aptiekā. Indras pieredzē ir šāds gadījums – kamēr neatliekamā palīdzība bija ceļā, pacientu prasmīgi pieskatīja farmaceite.

Par līdzsvaru un medu

Indra ir pārliecināta, ka ir svarīgi dzīvē atrast līdzsvaru – arī tad, ja patiešām mīli savu darbu, var gadīties izdegt, un to nedrīkst pieļaut.

“Man patīk zemes darbi, tāpēc no aptiekas steidzos uz saviem laukiem. Kādam vajag pastaigāties gar jūru, bet man – ravēt dobes, kopt bites (tās man ir jau otro gadu), izbraukt ar velosipēdu. Tas palīdz atpūsties, mazināt stresu, atgūt iekšējo mieru.

Manuprāt, farmaceita un bišu draudzība ir brīnišķīga – mēs jau gadsimtiem ilgi palīdzam cilvēkiem saglabāt veselību. Paskatieties, cik daudz bišu produktu ir mūsu aptiekā! No ziedēm ar propolisu līdz peru pieniņam, ko izmanto imūnsistēmas normālas darbības nodrošināšanai.”

Farmaceite novērojusi, ka siguldieši ir īsti dabas bērni – aptiekā labprāt izvēlas dažādas zāļu tējas, augu izcelsmes produktus, tinktūras. “Ar prieku palīdzam ikvienam izprast ārstniecības augu iedarbības nianses. Vienkāršs piemērs –  labi zināmā liepziedu tēja, kas pagatavota tikai no ziedkopām (bez lapiņām) darbojas kā sviedrējošs pretdrudža līdzeklis, bet, ja tā ir pagatavota ar garenajām lapiņām, vārot pāris minūtes, tai piemīt gļotādu aizsargājošas īpašības. To ir svarīgi zināt.

Tāpēc jau farmaceits ir farmaceits – lai visiem aptiekas apmeklētājiem būtu ērti pieejama unikālu zināšanu enciklopēdija.”

Saruna ar Indru ļauj vēlreiz pārliecināties, cik liela nozīme ir zināšanām, patiesai mīlestībai uz savu darbu un kolektīva garam. Pirkt aptiekas produktus bez farmaceita konsultācijas? Vairs nekad! Ir liela veiksme – ieiet aptiekā un sastapt tādu farmaceiti, kāda ir “Mēness aptiekas” Siguldā vadītāja Indra Bukša.

Sagatavoja Ludmila Vēvere