"Elektrolīti – nātrijs, kālijs, magnijs un kalcijs – ir minerālvielas, kas palīdz ķermenim normāli funkcionēt.
Tie atrodas asinīs, šūnās un citos ķermeņa šķidrumos. Elektrolīti palīdz uzturēt šķidruma līdzsvaru organismā, regulēt asinsspiedienu, nodrošināt nervu impulsu pārvadi, palīdz muskuļiem, arī sirdij, sarauties, kā arī uztur pareizu pH līdzsvaru organismā," stāsta "Centrālās laboratorijas" ārste Marija Dončaka. Vasarā organisma elektrolītu, vitamīnu un minerālvielu līdzsvars kļūst īpaši aktuāls, jo svīstot organisms zaudē vairāk šķidruma un minerālvielu, īpaši karstumā, sportojot vai ilgāk atrodoties saulē. Kopā ar sviedriem tiek zaudēti arī elektrolīti, tāpēc vasarā biežāk arī var parādīties nogurums, slāpes, reibonis, muskuļu krampji, vājums.
Ar ūdeni vien ir par maz
"Nātrijs ir galvenā minerālviela, ko zaudējam ar sviedriem. Tas palīdz uzturēt šķidruma līdzsvaru un normālu asinsspiedienu. Bez nātrija organisms parasti zaudē arī kāliju un magniju," viņa skaidro. Tas, cik daudz šķidruma tiek zaudēts, atkarīgs no gaisa temperatūras, fiziskās slodzes, svīšanas intensitātes un paša organisma. Karstā laikā vai sportojot cilvēks stundā var zaudēt apmēram 0,5–2 litrus šķidruma un kopā ar to arī ievērojamu daudzumu nātrija un citu elektrolītu. "Mēness aptiekas" farmaceits Kristaps Moločenko atgādina, ka fiziskās slodzes laikā pastiprināti tiek patērēts arī magnijs. "Magnijs vasarā ir sava veida "pelēkais kardināls", kas karstā laikā ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, normālai muskuļu darbībai, lai nerastos krampji. Otrkārt, sirds muskulim karstā laikā jāstrādā daudz smagāk, jo, lai dzesētu ķermeni, asinsvadi paplašinās un jāpieliek lielākas pūles, lai sūknētu asinis. Magnijs palīdz uzturēt sirdsdarbības ritmu un stabilizēt asinsriti. Treškārt, karstums organismam rada lielu stresu, ar kuru magnijs palīdz tikt galā, nomierinot nervu sistēmu, regulējot stresa hormona kortizola izdali." Kā tad pareizi kompensēt zaudēto elektrolītu līdzsvaru? Ārste teic, ka ikdienā lielākajai daļai cilvēku pietiek ar ūdeni un sabalansētu uzturu, bet ilgstošā karstumā vai lielas fiziskās slodzes gadījumā organisms bieži prasa vairāk nekā tikai tīru ūdeni. "Vislabāk dzert regulāri, negaidot stipras slāpes, karstumā izvēlēties arī dzērienus ar elektrolītiem, ēst minerālvielām bagātu pārtiku, bet pēc intensīvas svīšanas var palīdzēt arī minerālūdens, elektrolītu dzērieni, rehidratācijas šķīdumi, zupas, augļi un dārzeņi," viņa norāda.
"Bērniem karstā laikā vajadzīga īpaša uzmanība, jo viņu organisms ātrāk zaudē šķidrumu, dehidratējas.
Bērni ir jutīgāki, jo viņiem ir mazāks ķermeņa šķidruma "rezervju" apjoms, viņi aktīvi kustas un vairāk svīst, ātrāk pārkarst, ne vienmēr paši jūt vai pasaka, ka ir izslāpuši."
Savukārt cilvēkiem, kuri pieder riska grupām, īpaši senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām, karstā laikā jābūt īpaši uzmanīgiem, jo viņu organisms sliktāk pielāgojas šķidruma un elektrolītu zudumam. Piemēram, hronisku sirds un nieru slimību, arteriālās hipertensijas, cukura diabēta pacientiem ir grūtāk uzturēt šķidruma un elektrolītu līdzsvaru. "Svarīgi ievērot ārsta noteikto šķidruma daudzumu (dažkārt to pat ierobežo), uzmanīties ar sāls un elektrolītu papildu lietošanu, regulāri kontrolēt pašsajūtu, vai neparādās nogurums, tūska, reibonis, uzmanīties ar diurētisko medikamentu lietošanu," iesaka ārste.
Augļi, ogas, minerālūdens
"Latvijā vasarā elektrolītus, vitamīnus un minerālvielas ļoti labi var uzņemt arī ar pavisam vienkāršiem vietējiem produktiem. Īpaši noder minerālūdens, kefīrs, paniņas, aukstā zupa, buljoni, kas palīdz uzņemt gan šķidrumu, gan sāļus, īpaši pēc svīšanas. Kālijs svarīgs muskuļiem un sirdij. Labs vietējais variants ir jaunie kartupeļi, tomāti, gurķi, zemenes, upenes, pupiņas. Magnijs palīdz pret nogurumu un krampjiem. To satur rieksti, sēklas, auzu pārslas, griķi, zaļie lapu dārzeņi. Kalciju var uzņemt ar pienu, kefīru, sieru, biezpienu," iesaka Marija Dončaka.
Farmaceits iesaka vasarā lietot augļus un ogas, piemēram, arbūzus un melones, zemenes, avenes, upenes, banānus, avokado, ēst dārzeņus, piemēram, spinātus, gurķus, turklāt ar visu mizu, kur ir visvairāk uzturvielu.
Veikalos nopērkami izotoniskie dzērieni, kuri, kā vēsta reklāmas, palīdz organismam atjaunot šķidruma un elektrolītu līdzsvaru, kas tiek zaudēts intensīvas svīšanas laikā. Cik tie ir veselīgi? "Tajos ir ļoti daudz cukura, ogļhidrātu. Sportistiem, kuriem ir liela fiziskā slodze, vajag, lai elektrolītu daudzums tiktu pēc iespējas ātrāk atjaunots, un ogļhidrāti palīdz tiem ātrāk uzsūkties," skaidro Kristaps Moločenko, kurš neiesaka tos lietot cilvēkiem, kuriem ikdienā nav šādas slodzes. Tā vietā labāk dzert minerālūdeni, kas piesātināts ar minerālvielām un tādēļ nedaudz sāļāks. Aptiekā var iegādāties arī līdzekļus elektrolītu dzērienu gatavošanai, rehidratācijai.
Nepanesu karstumu. Kāpēc?
"Daudziem cilvēkiem karstumā parādās neliels nogurums vai lielākas slāpes – tas ir normāli. Taču dažreiz izteikta karstuma nepanesība var liecināt, ka organismā trūkst šķidruma, elektrolītu, dzelzs vai citu svarīgu minerālvielu un vitamīnu.
Uzmanību vajadzētu pievērst, ja karstumā regulāri parādās izteikts nespēks vai reibonis, sirdsklauves, muskuļu krampji, galvassāpes, trīce vai vājums, slikta pašsajūta pat nelielā karstumā, apjukums vai ģībšanas sajūta.
Dažreiz tas var būt saistīts ar nātrija, kālija vai magnija trūkumu, dzelzs deficītu vai anēmiju, nepietiekamu šķidruma uzņemšanu, B grupas vitamīnu trūkumu vai citām veselības problēmām," uzsver Marija Dončaka. "Ja parādās ģībonis, stipras sirdsklauves, elpas trūkums, stiprs vājums, apjukums vai cilvēks nespēj normāli padzerties un atgūties, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Īpaši svarīgi pārbaudīt veselību un veikt laboratoriskas analīzes, piemēram, elektrolītu līmeņa, feritīna un hemoglobīna, glikozes līmeņa, nieru darbības rādītāju noteikšanu, ja simptomi atkārtojas, kļūst izteiktāki, slimojot ar sirds, nieru vai hormonālām slimībām, lietojot medikamentus."
Analīzes laboratorijā
Kāda atšķirība starp atsevišķu rādītāju pārbaudi un kompleksu analīžu paketi? Kādos gadījumos piemērota katra no šīm pieejām? "Atšķirība galvenokārt ir mērķī, precizitātē un izmaksu efektivitātē. Atsevišķu rādītāju pārbaude vairāk piemērota tad, ja ir konkrēti simptomi vai aizdomas par deficītu, tas bijis iepriekš un jāseko līdzi terapijai, ja cilvēks lieto konkrētu uztura bagātinātāju un grib saprast tā ietekmi. Piemēram, ja ir aizdomas par dzelzs trūkumu, pārbauda feritīnu, hemoglobīnu; ja vegāns sūdzas par nogurumu – B₁₂ līmeni un dzelzs vielmaiņu," skaidro ārste. Kā priekšrocības viņa min precīzāk fokusētu diagnostiku un nelielas izmaksas, kā trūkumu – iespēju palaist garām citas veselības problēmas. Kompleksās analīžu paketes apvieno vienā panelī vairākus rādītājus, piemēram, vitamīnu un minerālvielu profils, vispārējais veselības "check-up", sporta profils, noguruma vai vielmaiņas pakete. Šī pieeja ir piemērota, ja simptomi ir neskaidri vai daudzveidīgi, ilgstoši tiek lietoti vairāki uztura bagātinātāji, ilgi nav pārbaudīta veselība vai paaugstināts noteiktu slimību risks. Piemēram, hronisks nogurums var būt saistīts kā ar dzelzs un B₁₂ deficītu, tā vairogdziedzera darbību, cukura vielmaiņu, iekaisumu. Tās priekšrocības – plašāks skatījums, jo iespējams atklāt slēptas veselības problēmas, trūkumi – var ietvert nevajadzīgus testus, atklāt robežvērtību novirzes bez klīniskas nozīmes.
Arī pirms atvaļinājuma, kuru plānots pavadīt Ēģiptē vai kādā citā valstī ar karstu klimatu, ārste Marija Dončaka iesaka pārbaudīt veselību.
Kāpēc? "Veselības pārbaude ir vērtīga ne tikai drošības, bet arī komforta dēļ. Karstums, atšķirīgs klimats, ilgāki pārlidojumi, dehidratācija, neierasts uzturs un paaugstināta fiziskā slodze var saasināt veselības problēmas, par kurām cilvēks ikdienā pat nenojauš. Analīzes palīdz laikus pamanīt, piemēram, dzelzs deficītu, paaugstinātu glikozes līmeni, nieru darbības traucējumus, kas karstumā var izpausties daudz spilgtāk. Tas ir īpaši svarīgi hroniskiem slimniekiem, ciešot no noguruma, biežām galvassāpēm, tiem, kuri lieto medikamentus un uztura bagātinātājus," viņa saka, piebilstot, ka savlaicīga veselības pārbaude pirms atvaļinājuma ļauj ceļot mierīgāk, pielāgot šķidruma uzņemšanu, medikamentus vai slodzi un samazināt risku, ka atpūtu sabojā negaidītas veselības problēmas.
Kā pareizi sagatavoties analīzēm
Neēst pirms analīzēm. Daudzām asinsanalīzēm: 8–12 stundas bez ēdiena; drīkst dzert dzeramo ūdeni.Dzert pietiekami daudz ūdens. Normāla hidratācija palīdz iegūt precīzākus rezultātus un atvieglo asiņu paņemšanu. Parasti: iepriekšējā dienā normāla šķidruma uzņemšana, no rīta – glāze dzeramā ūdens.Izvairīties no intensīvas slodzes 24–48 stundas pirms analīzēm.Informēt ārstu vai laboratoriju par uztura bagātinātājiem un medikamentiem, jo daži preparāti tieši ietekmē rezultātus.Analīzes vēlams veikt mierīgā stāvoklī. Stress, slikts miegs un akūta slimība arī var mainīt, piemēram, kortizola, glikozes, leikocītu, iekaisuma rādītājus.
