Raksti

Katrai vēdera problēmai savs risinājums!

Katrai vēdera problēmai savs risinājums!

Kā neapjukt medikamentu klāstā, kuri paredzēti dažādām gastroenteroloģiskām saslimšanām un saprast, kurš no tiem konkrētajā situācijā ir atbilstošākais? Šajā rakstā apskatīsim biežāk sastopamās problēmas un gūsim īsu ieskatu tām paredzētajās medikamentu grupās.

Pie smaguma sajūtas pakrūtē, kas var rasties pārēšanās vai gremošanas traucējumu gadījumā, nepieciešams lietot enzīmpreparātus, kuri nodrošina aizkuņģa dziedzera fermentus (lipāzi, amilāzi, tripsīnu) pietiekamā daudzumā, lai sašķeltu nesagremoto barību - taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus. Veselam cilvēkam šie medikamenti jālieto tikai tad, kad tas ir nepieciešams.

Paaugstinātas kuņģa skābes gadījumā lietošanai piemēroti ir trīs veidu medikamenti, atkarībā no dedzināšanas intensitātes un biežuma – antacīdi, H2 histamīnreceptoru blokatori un protonu sūkņa inhibitori.
Antacīdi – neitralizē kuņģa skābi, paaugstinot kuņģa satura pH par 3 – 4 vienībām, tādejādi efekts iestājas uzreiz pēc to iedzeršanas. Pie šīs grupas pieder dažādi magnija hidroksīdu, alumīnija hidroksīdu, nātrija hidrogēnkarbonātu, kalcija karbonātu, magnija karbonātu saturoši medikamenti. Šos preparātus iesaka lietot gadījuos, kad saskare ar dedzināšanu kuņģī ir reta un īslaicīga, pārsvarā saistīta ar asu ēdienu, gāzētu dzērienu vai medikamentu lietošanu.
H2 histamīnreceptoru blokatori – samazina skābes līmeni kuņģī, kavējot histamīna darbību - konkurē ar to pie histamīna receptoriem kuņģa ģļotādas klājšūnās. Šo medikamentu darbības ilgums ir 4 – 8 stundas, tādēļ tos lieto tikai vienu vai, nepieciešamības gadījumā, divas reizes dienā. Veselam cilvēkam šos preparātus jālietot tikai pēc vajadzības, taču jāņem vērā, ka to efekts sāksies vēlāk nekā antacīdu lietošanas gadījumā. Smēķēšana samazina šo medikamentu efektivitāti un tajā pašā laikā arī pastiprina kuņģa skābes izdalīšanos. Saskaroties ar šāda rakstura veselības problēmām arvien biežāk, smēķēšanu vēlams atmest vai vismaz samazināt, lai stāvokli nepadarītu sliktāku.
Protonu sūkņa inhibitori – protonu “sūknis” ir ferments un šīs grupas medikamenti to neatgriezeniski inhibē jeb deaktivizē, un to atjaunot var tikai no jauna sintezētas fermenta molekulas, kam nepieciešama apmēram dienakts (24 stundas). Tieši tādēļ šos medikamentus, jālieto tikai vienu reizi dienā un obligāti 30 minūtes pirms ēšanas, vislabāk no rīta pirms brokastīm. Iesaka gadījumos, kad saskare ar dedzināšanu ir biežāk kā trīs reizes nedēļāun iepriekšminēto grupu medikamenti nav izrādījušies pietiekami efektīvi. Ārstēšanas kursa ilgums parasti ir 2 nedēļas, bet nepieciešamības gadījumā ārsts var būt nozīmējis līdz pat 8 nedēļām. Antacīdus šajos gadījumos var lietot kā papildterapiju. Jāizvairās no asu un ceptu ēdienu, gazētu un alkoholisku dzērienu lietošanas uzturā, jāsamazina vai jāatmet smēķēšana un jācenšas ierobežot NPL grupas medikamentu lietošana.

Diskomforta sajūta vēderā (pūšanās, gāzu veidošanās) saistīta ar disbakteriozi, kura visbiežāk rodas ilgstoši lietojot glikokortikoīdus saturošus un sālskābes sekrēciju mazinošus medikamentus, kā arī antibiotikas, kas ir visbiežākais šāda veida problēmu cēlonis. Disbakteriozes gadījumā tiek nomākta zarnu mikroflora (Lactobacillus, Bifidobacteria) un virsroku ņem tādi mikroorganismi kā Candida, Clostridium – pūšanās baktērijas un Escherichia coli, kas arī rada šo diskomfortu. Šādos gadījumos palīdz dažādi laktobaktēriju preparāti, kurus ieteicams lietot jau kopā ar medikamentiem, kuri nomāc mikrofloru, tādejādi izvairoties no nepatīkamajiem simtomiem. Laktobaktērijas uzlabo kuņģa un zarnu trakta mikrofloru un konkurē ar patogēnajām baktērijām, tādejādi normalizējot zarnu trakta darbību. Uzturā vajadzētu censties vairāk lietot skābpiena produktus (kefīrs, jogurts, laktoprodukti) un ierobežot saldumu lietošanu, jo tie sekmē rūgšanas procesus. Vēdera pūšanos var atvieglot lietojot simetikonu saturošus preparātus, kas mehāniski sašķeļ gāzu pūslīšus un izvada tos laukā no organisma.


Akūta caureja sākas pēkšņi, ilgst 3 dienas līdz 2 – 3 nedēļas un tās izraisītāji var būt vīrusi un salmonellas. Galvenā problēma ir šķidruma un elektrolītu zudums, ko jācenšas novērst. Ārstēšanai ieteicams lietotlaktobaktēriju preparātus, lai normalizētu vēdera izeju. Caureju mazinoši līdzekļi, darbojas īslaicīgi simtomātiski, samazinot vēdera izejas biežumu, un nav ieteicams tos lietot ilgstoši. Lai atvieglotu stāvokli var lietot adsorbentus,kuri adsorbē baktērijas un toksīnus, kas var būt caurejas cēlonis. Lietojot šos līdzekļus, jāņem vērā, ka tie saista arī iekšķīgi ieņemtos medikaments, tādēļ laika atstatumam starp tiem ir jābūt vismaz divām stundām. Svarīgi ir nodrošināt šķidruma ievadīšanu organismā zaudētā ūdens un elektrolītu atgūšanai, lietojot šķīdumu kura sastāvā ir nātrijs, kālijs, hlors un bikarbonāts. Uzturā jāizvairās lietot pienu, treknus, piparotus un ļoti saldus produktus, kafiju, kolu un saliktus pretsāpju medikamentus, antacīdus un citus magnija saturošus medikamentus, jo magnijs var stimulēt caureju. Ja caureja un/vai vemšana nepāriet vai nemazinās 3 dienu laikā, noteikti jāsazinās ar ārstu.


Autore: Nellija Majore

Saistītie raksti