Zobu veselība ir svarīga gan praktiski, lai varētu sa- kost ēdienu, gan arī estētiski – skaistam smaidam!
Par mutes dobuma veselību un higiēnu jāsāk domāt jau kopš agras bērnības, faktiski no brīža, kad izauguši pirmie piena zobi. Protams, lietojot atbilstoši mīkstu zobu birstīti un piemērotu zobu pastu. Zobu emaljas stiprināšanai ieteicams lietot fluoru, īpaši zobu veidošanās un augšanas laikā, kad notiek mineralizācijas process. To satur gan zobu pasta un mutes skalojamie līdzekļi, gan arī fluora tabletes, ko nosūkā pirms gulētiešanas, kad zobi jau iztīrīti. Latvijā dzeramais ūdens nav fluorizēts, tāpēc pārdozēšanas risks ir zems, tomēr jāseko, lai fluora nebūtu par daudz.
Smēķēšana pasliktina zobu izskatu, rada lielāku smaganu slimību risku un var būt par galveno cēloni mutes vēzim. Arī uzturam, kuru lieto ikdienā, ir nozīme mutes veselībā. Lielākais ienaidnieks ir cukurs. Baktērijām šķeļot cukuru, izdalās skābes, kas bojā zobu emalju, veicinot zobu bojāšanos. Gāzēti dzērieni skābes līmeni mutē paaugstina vēl vairāk nekā vienkārši saldināti dzērieni un augļu sulas. Īpaši kaitīgas ir konfektes, kas pielīp zobu virsmai, piemēram, īrisi, tā atrodoties uz tām ilgāku laiku.
Sarkanvīns, kafija, cigaretes, cigāri, melnā tēja, kola un tumšās sulas iekrāso zobus, tādēļ pēc šo produktu lietošanas tie uzreiz jātīra. Tam piemēroti speciāli pigmentā ciju mazinoši mutes kopšanas līdzekļi.
Būtu labi, ja zobārstu apmeklētu divas reizes gadā, tāpat arī zobu higiēnistu, lai noņemtu aplikumu vietās, kam ikdienā ar zobu birsti un zobu diegu grūti tikt klāt. Jāpārbauda arī smaganu stāvoklis, lai izvairītos no gingivīta vai periodontīta. Vecāka gadagājuma ļaudīm, kam jālieto daudz dažādu medikamentu, kā viena no blaknēm var būt kserostomija jeb sausa mute. Samazināta siekalu sekrēcija var veicināt zobu bojāšanos un smaganu problēmas. Tādēļ, apmeklējot zobārstu, izstāsti, kādus medikamentus lieto. Vajadzības gadījumā tiks ieteikti speciāli līdzekļi mutes dobuma mitrināšanai. Regulāri zobārsta apmeklējumi var palīdzēt ieraudzīt arī mutes vēža agrīnas pazīmes. Deviņos no desmit mutes vēža gadījumiem ārstēšana ir veiksmīga, ja tā ir sākta laikus.
Mutes dobuma slimības ir cieši saistītas ar visu organismu. Pētījumi uzrāda trīs veidus, kā mutes veselība var ietekmēt kopējo veselības stāvokli. Pirmkārt, baktērijas no smaganām nokļūst siekalās. Ūdens pilienu veidā tās var nonākt gaisā, kuru ieelpojam, iekļūstot plaušās un spējot izraisīt plaušu infekcijas un pneimoniju. Īpaši neaizsargāti ir vecāki ļaudis vai cilvēki, kuri cieš no t.s. smēķētāju kaites jeb HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība). Otrkārt, baktērijas var iekļūt organismā, izraisot sekundārās infekcijas, vai sekmēt slimību procesu citos audos un sistēmās. Visbeidzot, iekaisums, kas saistīts ar periodonta slimībām, var veicināt sekundāru iekaisuma atbildes reakciju organismā un sekmēt vai sarežģīt situāciju diabēta, kardiovaskulāro vai nieru slimību gadījumā, kā arī veicināt ortopēdiskā implanta atgrūšanas reakciju.
MUTES DOBUMA HIGIĒNAS PAMATPRINCIPI:
· Zobu birste ir jāmaina ik pēc 3 – 4 mēnešiem.
· Pusaudžiem un arī pieaugušajiem, kuri nēsā breketes, jālieto speciāli tām paredzētas zobu birstes un birstītes, zobu pasta , zobu diegi un mutes skalošanas līdzekļi.
· Papildus zobu tīrīšanai ar zobu birsti, zobu pastu un zobu diegu jālieto mutes skalošanas līdzeklis. Tā lietošana var palīdzēt izvairīties no smaganu problēmām.
· Pēc maltītes košļājamās gumijas lietošana pastiprina siekalu izdalīšanos, kas sekmē baktēriju aizskalošanu un neitralizē skābes līmeni mutes dobumā.
SKAITĻI UN FAKTI
· Cietākā ķermeņa daļa – zobu emalja!
· Siekalu daudzums, kas tiek izdalīts dzīves laikā, ir pietiekams, lai piepildītu divus peldbaseinus!
· Zobu pasta mūsdienu izpratnē pieejama tikai pēdējos 100 gadus!
· Katra cilvēka zobu nospiedumi ir individuāli, tāpat kā pirkstu nospiedumi!
· Vidēji cilvēks visas savas dzīves laikā pavada 38,5 dienas, tīrot zobus!
· Daudzas slimības saistītas ar orālo veselību, ieskaitot sirds un asinsvadu sistēmas slimības, cukura diabētu un osteoporozi.
Autore: Nellija Majore
Avots: žurnāls "Veselības noslēpumi" Nr. 23 marts 2017
