Raksti

Ne visi kāpuri pārvēršas taureņos

Ne visi kāpuri pārvēršas taureņos

Daudziem cilvēkiem parazīti ir kā nakts murgs. Tie dzīvo cilvēka organismā un barojas ar cilvēku barības vielām, izraisot gan nelielas kaites, gan dažkārt dzīvībai bīstamas slimības.

Latvijā biežāk sastopamie parazīti, kas var iemājot cilvēka organismā, ir spalīši un cērmes. Spalīši ir zarnu parazīti, kas bieži vien sastopami bērniem. Apmēram 40% bērnu līdz 10 gadu vecumam bija inficēti ar spalīšiem. Tie ir mazi, balti tārpiņi, kas nav saskatāmi ar neapbruņotu aci, un dzīves ilgums vidēji ir viens mēnesis, un tie parazitē resnās zarnas sākuma daļā. Parasti oliņas dēj naktī – mātīte, kura spēj saražot 12 000 oliņu diennaktī, izlien no anālās atveres un krokās dēj oliņas, kas spēj radīt niezi ārējās atveres apvidū. Ja anālā atvere tiek pakasīta un pēc tam netiek pienācīgi nomazgātas rokas, ēšanas laikā oliņas nonāk zarnu traktā, un attīstās jauni spalīši. Spalīši var atrasties dzīvokļa putekļos, tie mēdz pielipt apģērbam, paklājiem, dvieļiem un gultasveļai, kā arī tās var iegūt, kontaktējoties ar cilvēku, kam ir spalīši. Raksturīgākie simptomi ir nieze anālās atveres rajonā, šķidra vēdera izeja, iespējams, arī apetītes pasliktināšanās, vēdera sāpes, garastāvokļa maiņa un mazi, balti tārpiņi uz izkārnījumiem. Nododot analīzes – veicot fēču pārbaudi vai noņemot uztriepes no taisnās zarnas – var pārliecināties par spalīšu esamību. Ja atbilde ir pozitīva, tad, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, nepieciešams sākt ārstēšanos ar medikamentiem. Zāles vienlaikus būtu ieteicams lietot visiem ģimenes locekļiem.

Lai novērstu atkārtotu invāziju, ieteicams stingri ievērot higiēnas noteikumus: katru dienu no rīta apmazgāt anālo apvidu, nagus tīrīt ar suku vairākas reizes dienā. Bērniem jāapgriež īsi nagi. Regulāri jāmaina apakšveļa un gultasveļa, rūpīgi to izmazgājot un izgludinot. Šie profilakses pasākumi jāievēro vismaz sešas nedēļas, jo pieaugušo spalīšu dzīves ilgums ir sešas nedēļas.

Cērmes – iedzelteni, sārti vai tumšsārti tārpi, krietni garāki par spalīšiem, to garums mēdz būt no 15 cm līdz 40 cm. Tās parazitē tievajā zarnā un barojas ar tās saturu un gļotādas epitēliju, reti, bet var nokļūt arī citos orgānos – aknās, aizkuņģa dziedzerī un lielajos asinsvados. Tās dzīvo aptuveni gadu un diennaktī mātītes dēj 240 000 oliņu. Latvijā iedzīvotāji visbiežāk invadējas jūlijā un augustā, kad uzturā lieto vairāk svaigo dārzeņu un ogu, jo organismā cērmju olas nonāk kopā ar piesārņotu augsni, dārzeņiem, ogām, augļiem un roku higiēnas neievērošanu. Nonākot tievajā zarnā, no olas izšķiļas dažu milimetru desmitdaļas garš kāpurs, kurš ieurbjas zarnas gļotādās un nonāk asinīs. Aptuveni 10 dienās ar asinsrites palīdzību tas nonāk alveolās un tad ar gļotām, piemēram, klepus rezultātā, nonāk mutes dobumā un, sajaucoties ar siekalām, tiek norīts vēlreiz. Beidzoties šim migrācijas procesam, sāk attīstīties pieaugušie parazīti. Simptomi, kas var liecināt par cērmju esamību, – vēdera uzpūšanās, aizcietējums vai caureja, nogurums un apetītes zudums.

Retāk var inficēties ar trihinellu kāpuriem, cūku vai zivju lenteņiem. Inficēšanās notiek, ja lieto nepietiekami termiski apstrādātu gaļu (cūkas, medījuma gaļu vai saldūdens zivis). Cūkas lentenis ir no 2 – 8 metriem gari un spēj dzīvot zarnu traktā līdz 12 gadiem. Trihinellu kāpuri divās dienās attīstās par pieaugušajiem parazītiem. Simptomi parādās atkarībā no kāpuru daudzuma. Aptuveni 3 dienu laikā pēc inficēšanās parādās muskuļu sāpes, jo tās fiksējās muskuļos, tur vieglāk piestiprināties. Reizēm mēdz būt paaugstināta temperatūra, izsitumi, galvassāpes. Savukārt zivs lentenis iemitinās tievajā zarnā un dzīves ilgums ir līdz 30 gadiem. Visbiežāk cilvēks notievē un var pat iegūt mazasinību.

Nedrīkst aizmirst arī par mūsu četrkājainajiem draugiem. Vismaz reizi gadā nepieciešams attārpot mājdzīvniekus, kas pasargās tos no nevēlamiem parazītiem un mazinās inficēšanās risku cilvēkiem.

SVARĪGI! Lai samazinātu iespēju inficēties ar kādu no nevēlamajiem parazītiem, ieteicams uzturā lietot termiski apstrādātus produktus, rūpīgi mazgāt augļus, dārzeņus un ogas, attārpot mājdzīvniekus un nekavējoties vērsties pie ārsta, ja ir novērojamas kaut kādas izmaiņas vēdera izejā vai fekālijās.

Atceramies, ka pareiza un bieža roku mazgāšana – šķietami tik vienkāršs un elementārs pasākums – spēj mūs efektīvi pasargāt no daudziem parazītiem un slimībām.  

Saistītie raksti