Nejaukie baltie ziedi

Nav tā, ka piena sēne ir gluži svešā mūsu organismā un tikai saslimstot mēs to iepazīstam. Patiesībā jau pirmajās dzīves dienās mazulim uz ādas un gļotādām – aktīvi sāk iemājot dažādi mikroorganismi. Candidas sēnīšu veidi mīt katra vesela cilvēka mutes, maksts un resnās zarnas mikroflorā. Candida klātbūtni makstī konstatētē 20 – 30% veselu premenopauzāla vecuma sieviešu un 30 – 40% veselu grūtnieču grūtniecības beigās bez jebkādām sūdzībām un simptomiem. Tāpat šādu stāvokli konstatē 5 – 10% veselu sieviešu menopauzes vecumā. Tomēr piena sēne dzīvo klusi, nemanāmi un nekādi netraucē savām nēsātājām. Tas tādēļ, ka sēnīšu darbību ierobežo cilvēka organisma imūnsistēma. Taču, ja pēkšņi piena sēnei rodas labvēlīgi apstākļi – baltie ziedi „uzplaukst”, radot savai saimniecei nepatīkamas sajūtas.

Lai cik jaukas metaforas lietotu, balto ziedu radītie traucējumi ir visnotaļ nepatīkami un tam nebūs līdzības ar smaržojošu puķu dārzu. Gluži otrādi – piena sēnei raksturīga nepatīkama smaka no dzimumceļiem. Un tas nav vienīgais traucēklis. Kā galvenais simptoms minama nieze un dedzināšanas sajūta ārējo dzimumorgānu rajonā, kā arī balti biezpienveida izdalījumi no maksts, kuru dēļ tautas valodā šī kaite ir kļuvusi tik daudzvārdīga. Novērojamas arī sāpes dzimumakta laikā un urinējot.

Ir vairāki simptomi, ko piedēvē tikai kandidozei vai arī saista tieši ar to. Piemēram, jau minētais nepatīkamais aromāts no dzimumceļiem –

spēcīga smaka nav tipisks kandidozes simptoms, bet, ļoti iespējams, tā ir bakteriālā vaginoze, ko rada pārmērīga baktēriju savairošanās. Arī

šī kaite ir bieži sastopama, izraisot pelēkus izdalījumus, kas asi ož pēc zivīm. Šie procesi īpaši saasinās pēc dzimumakta. Labā ziņa – to

var viegli ārstēt ar antibiotikām un tā neizraisa ilgtermiņa veselības problēmas. 

Vulvas tulznas vai čūlas – dzimumorgānu herpes izraisa tulznas un čūlas, kuras dažreiz var sajaukt ar kandidozi, jo tās abas var izraisīt dedzinošas sāpes, pietūkumu un kairinājumu. Diemžēl herpes nav izārstējamas, taču ir pieejami pretvīrusu tabletes, lai ārstētu slimības simptomus. 

Putojoši dzimumorgānu izdalījumi – te pie vainas varētu būt trihonomoniāze, bieži sastopamas seksuāli transmisīvās slimības, pazīme. Trihomonas ir ļoti lipīgas, taču par laimi tās var viegli ārstēt ar antibiotikām un tās neizraisa ilgtermiņa veselības problēmas.

Kandidozes attīstību var izprovocēt antibiotiku lietošana. Liela nozīme ir tam, ko ēdam. Viss, kas negatīvi iespaido zarnu mikrofloru, patiks

piena sēnei! Proti, ja piemetušies „baltie ziedi” vai arī vēlaties no tiem izvairīties, būs jāatsakās no neveselīgajiem ēdieniem – saldumiem,

balto miltu izstrādājumiem, arī burbuļūdeņiem jeb rūgstošajiem dzērieniem – vīna, alus, dzirkstošā vīna un saldajām limonādēm. Zarnu

mikrofloras uzlabošanai, savukārt, uzturā vēlams iekļaut skābpiena produktus. Iespējams lietot arī speciālus preparātus ar labajām

baktērijām mikrofloras līdzsvarošanai. 

Liela nozīme ir higiēnai. Nav vēlamas biežas peldes – ne vannās, ne ūdenstilpnēs, jo ūdens,

pat, ja tas ir tīrs, iekļūst makstī un maina tās pH līmeni. Tādēļ, jo sevišķi ja ir hronizētā kandidozes forma, noteikti jāievēro īpaša higiēna – mazgājoties jāizvēlas duša vannas vietā un, visticamāk, būs jāatsakās no baseina apmeklējumiem. Mazgājoties jāapsver ziepju

(ne) lietošana vai jāiegādājas kāds sevišķi maigs, mikrofloru saudzējošs līdzeklis aptiekā, jāizvairās no maksts skalošanas, priekšroka jādod kokvilnas veļai un, ja tiek lietoti higiēniskie ieliktnīši, tie jāmaina biežāk.

Ja parādījušies iepriekšminētie nepatīkamie simptomi, visprātīgākais ir apmeklēt ginekologu. Pavisam noteikti jādodas pie ārsta, ja piena sēne

parādās atkārtoti. To ārstēs ar antimikotiskiem jeb pretsēnīšu līdzekļiem. Protams, spēcīgākie un iedarbīgākie no tiem ir recepšu preparāti,

taču nopērkami arī bezrecepšu līdzekļi, ko var ieteikt farmaceits.