“Tikai noskaidrojot, kādas rezerves ir izsīkušas un, līdzteku citām veselības atgūšanu veicinošām darbībām, apgādājot organismu ar apdomīgi mērķētiem vitamīniem un minerālvielām, var tam palīdzēt atjaunoties,” saka 2021. gada farmaceita balvu ieguvušais „Mēness aptiekas farmaceits Vadims Brižaņs. Kam tad īsti būtu jāpievērš uzmanība?
Covid-19 nelāgā pēcgarša
Lai gan lielākais vairums inficētu cilvēku šo vīrusu pārslimo samērā viegli, daļa pacientu negatīvas sekas jūt vēl ilgi – pat vairākus mēnešus pēc tam. “Nogurums un nespēks, galvassāpes un reiboņi, elpošanas grūtības, miega traucējumi, depresija, trauksme – to visu medicīna dēvē par postvirālo sindromu. Turklāt nereti vīruss ir saasinājis arī kādu hronisku slimību, dažkārt smagi jūtamas slimošanas psihosociālās sekas – sarežģījumi pilnvērtīgi atgriezties darbā vai zaudēts darbs, finansiālas grūtības. Tas viss tikai vēl vairāk nomāc un kavē atjaunošanos,” norāda farmaceits.
Vispusīga apskate
Vadims Brižaņs atgādina – pirms doties uz aptieku pēc bezrecepšu zālēm, vitamīniem un uztura bagātinātajiem, ir nepieciešams izrunāties ar ģimenes ārstu, veikt tehnisko apskati – nodot asins un urīna analīzes, iespējams, Holtera monitorēšanu, kas fiksē sirdsdarbību, kardiogrammu, datortomogrāfiju vai plaušu rentgenu, konsultēties ar neirologu, pulmonologu vai citu speciālistu, ja vajag, arī ar psihoterapeitu, uztura speciālistu. “Svarīgi ir veikt visus izmeklējumus, ko speciālisti uzskata par nepieciešamiem, lai iegūtu visaptverošu ainu par organisma stāvokli pēc slimošanas. Tikai tad var droši zināt, kādus resursus organisms ir zaudējis, kas ir vājais posms un kam jāveic korekcijas”
Mērķtiecīgi un nepārspīlējot
Lai tiktu skaidrībā, kā zāles un vitamīni mijiedarbojas, kas tieši būs piemērotākais un vajadzīgākais, var noderēt farmaceita konsultācijas. “Varbūt ārsts ir izrakstījis kādas zāles, iespējams, rekomendēts lietot konkrētu vitamīnu, minerālvielu. Te tad arī sākas farmaceita kompetence – ieteikt pacientam piemērotāko, pārliecināties, ka nav risku nelabvēlīgai mijiedarbībai, izskaidrot, kā to visu pareizi lietot, lai gūtu maksimālu labumu,” uzsver Vadims Brižaņs.
Iespējams, analīzes uzrāda konkrēta vitamīna vai minerālvielas deficītu organismā, un tā kompensēšanai ir nepieciešama noteikta forma un deva. Var izrādīties, ka organismam vajadzīgs vēl kaut kas. “Piemēram, ja pastiprināti sāk lietot D vitamīnu, var strauji iztērēties organisma magnija rezerves un kāda brīdī var iestaties magnija nepietiekamība, jo D vitamīna aktivizācijai ir nepieciešams magnijs. Savukārt magnija deficīts izslēdz D vitamīna sintēzes un metabolisma ceļu. Turklāt tas ir arī viens no organismam vitāli svarīgiem minerāliem, kas piedalās ārkārtīgi daudzās reakcijās un ir cieši saistīts arī ar B grupas vitamīniem. Tādēļ pirms uzsākt palielinātu D vitamīna devas lietošanu, ir jāizvērtē, kas notiks ar citām organismam vajadzīgām vielām,” skaidro farmaceits.
Noderīga pēc slimošanas var būt multivītamīnu jeb polivitamīnu izvēle, kā sastāvā (līdzās vairākiem citiem) viena vitamīna deva ir ievērojami lielāka. “Šāds preparāts neietekmē pārējo vitamīnu un minerālu koncentrācijas izmaiņas organismā,” apgalvo Vadims Brižaņs un mudina noteikti konsultēties ar farmaceitu, pirms kādu vitamīnu vai minerālvielu uzsākt lietot pastiprināti. Tāpat farmaceits atgādina, ka jāpievērš uzmanību antioksidantiem – A, E, C vitamīnam, selēnam, cinkam. Neatbilstošas, pārāk lielas vitamīnu devas organisms nespēj uzņemt un pilnvērtīgi izmantot, tādēļ viss jālieto ar mēru.
Papildu minerālvielas iespējams būs nepieciešamas, lai atgūt fizisko formu. “Slimošanas mazkustīgais laika posms bieži vien izraisa muskuļu vājumu – kustēties ir grūti, kustības rada sāpes. “Ja tā, tad noteikti jāvēršas pēc palīdzības pēc fizioterapeita. Savukārt farmaceits var ieteikt līdzekli, kas noderīgs saitēm un locītavām, un satur, piemēram, kolagēnu, hialuronskābi, glikozamīnu.”
Palīdzība gremošanas sistēmai
Nereti pēc Covid-19 pārslimošanas vērojamas gremošanas sistēmas problēmas. “Gremošanas sistēma parasti visātrāk pielāgojas situācijai – tā esam ieprogrammēti – ja nav vajadzības, netiek tērēti hormoni, enzīmi un citi organisma savienojumi. Ja kādā laika posmā, piemēram, slimojot ar vīrusa infekciju, to izmantošana samazinās, aizkuņģa dziedzeris pielāgojas un nerada enzīmus, kas parasti šķeļ taukus un olbaltumvielas.
Atkopjoties pēc slimošanas, organisms pieprasa olbaltumvielas, taukus, vitamīnus, un tos tagad vajag sašķelt un uzsūkt organismā. Taču aizkuņģa dziedzeris, kam tas nav bijis jādara, piemēram, divas nedēļas, ir kļuvis slinks, un aktīvam darbam tūlīt nav gatavs. Par to liecina malabsorbcijas simptomi jeb gremošanas sistēmas vājums. Noderīga būs pareiza enzīmu un gremošanas fermentu lietošana. Pareizi, tas nozīmē ēdienreizes laikā, vēlams – dienas vidū.
Kā organismam pēc slimošanas palīdzēt ar vēlamo uzturu un kas tieši organismam ir nepieciešams pastiprināti, var izskaidrot uztura speciālists, bet farmaceits ieteiks, kā šīs vielas uzņemt papildu ar uztura bagātinātājiem.
Kā mazināt miega traucējumus?
Miega traucējumi ir visai bieži izplatītas Covid-19 sekas. Ja situācija ir patiešām nopietna – miega traucējumi ir mokoši, tie samazina dzīves kvalitāti, nepieciešama speciālista konsultācija. Vieglākā gadījumā farmaceits var palīdzēt saprast, kādas bezrecepšu zāles izvelēties. Piemēram, ja ir grūtības iemigt, var mēģināt lietot melatonīnu saturošu līdzekli vai kādu fitopreparātu, kas paredzēts miega kvalitātes uzlabošanai. Ideāli, ja gan miega, gan citas problēmas, kas seko pēc pārslimošanas, var apspriest ar savu farmaceitu – to, pie kura uz aptieku cilvēks dodas visbiežāk, ar kuru izveidojies labs kontakts un kam uzticas. Iespējams, ar farmaceitu saruna uzsākta jau slimošanas laikā, izmantojot tiešsaistes farmaceitiskās konsultācijas iespēju. Tad sadarbību var turpināt arī pēc tam, kad kovids ir izārstēts un aktuāla kļuvusi pilnīga atlabšana.
