Raksti

Rūpējies par veselīgu un skaistu smaidu

Rūpējies par veselīgu un skaistu smaidu

Zobu un mutes dobuma veselība ir būtiska vispārējās veselības un labsajūtas sastāvdaļa. Slikta mutes dobuma higiēna var izraisīt zobu un smaganu slimības. Veselīgu zobu un smaganu uzturēšana ir darbs visa mūža garumā. Jo agrāk iemācīsieties pareizus mutes dobuma higiēnas ieradumus, jo vieglāk būs izvairīties no dārgām zobārstniecības procedūrām un ilgtermiņa veselības problēmām.

Zobu kariess un smaganu slimības ir ļoti izplatītas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem:

– 60 - 90% skolas vecuma bērnu ir bijis kariess vismaz vienam zobam;

– gandrīz 100% pieaugušo cilvēku ir bijis kariess vismaz vienam zobam;

– 15 - 20% pieaugušo cilvēku vecumā no 35 līdz 44 gadiem ir smaganu slimības;

– apmēram 30% cilvēku visā pasaulē vecumā no 65 līdz 74 gadiem nav atlicis neviens dabīgais zobs;

– lielākajā daļā valstu 1 - 10 cilvēkiem no 100 000 iedzīvotāju ir mutes vēzis.

Ir daudz soļu, ko varat veikt, lai saglabātu zobus veselīgus:

– vismaz divas reizes dienā tīriet zobus 2 minūtes ar fluoru saturošu zobu pastu. Zobi jātīra no visām pusēm. Tīrot zobus vietā, kur tie satiekas ar smaganām, stingri, bet viegli apļveida kustībām virziet zobu birsti uz priekšu un atpakaļ. Neberziet, jo tas var izraisīt smaganu atraušanos no zobiem. Nomainiet zobu birsti ik pēc trim mēnešiem vai tiklīdz sariņi kļūst vāji;

– neaizmirstiet tīrīt mēli, jo tur arī uzkrājas daudz baktēriju;

– izmantojiet zobu diegu vismaz reizi dienā;

– reizi 6 mēnešos apmeklējiet higiēnistu, lai veiktu profesionālu zobu higiēnu. Tās laikā atbrīvosieties no aplikuma, kuru esat palaidis garām, tīrot zobus ikdienā. Tiks noņemts arī zobakmens. Pēc tam higiēnists zobu tīrīšanai izmantos lieljaudas zobu birsti. Tam sekos zobu diegs un skalošana;

– samaziniet cukura patēriņu;

– ievērojiet diētu ar augstu šķiedrvielu saturu, lietojiet uzturā daudz augļu un dārzeņu;

– izvairieties no tabakas izstrādājumiem.

Jums nevajadzētu gaidīt, kamēr rodas simptomi, lai apmeklētu zobārstu. Dodoties pie zobārsta divreiz gadā, viņi parasti varēs ķerties pie problēmas, pirms būsiet pamanījis kādus simptomus.

Kādas var būt zobu un mutes dobuma slimības, un kas tās izraisa?

Jūsu mutes dobumā ir daudz baktēriju, vīrusu un sēnīšu. Daži no tiem veido normālu mutes dobuma floru. Parasti tie ir nekaitīgi mazos daudzumos. Bet uzturs, kurā ir daudz cukura, rada apstākļus, kuros var vairoties skābi ražojošās baktērijas. Šī skābe bojā zobu emalju un izraisa zobu kariesu – laika gaitā veidojas neatgriezeniski bojātas zoba vietas.

Ja uz zobiem esošo bakteriālo aplikumu regulāri nenoņem ar zobu birsti un zobu diegu, tad rodas gingivīts – smaganu iekaisums. Tāds var rasties jau pēc 2–3 dienām, kad pārtrauc tīrīt zobus. Galvenie simptomi ir apsārtums un smaganu pietūkums, kā arī to asiņošana tīrīšanas laikā.

Bieži vien, ja neārstē gingivītu, attīstās nopietnāka iekaisuma slimība periodontīts. Paaugstināta iekaisuma dēļ sāk noārdīties zobu balstošie kauli un saistaudi – sāk atkāpties smaganas, starp zobiem parādās spraugas. Šis process rada smaganu kabatas, kas baktēriju dēļ sastruto.

Zobu griešana naktī un cietas pārtikas košļāšana var novest pie zobu plaisāšanas.

Ja jūsu zobi ir jutīgi, tad pēc aukstu/karstu ēdienu vai dzērienu lietošanas varat sajust sāpes vai diskomfortu. Zobu jutīgumu var mazināt, mainot ikdienas mutes dobuma higiēnas režīmu. Ir īpašas zobu pastas un mutes skalošanas līdzekļi cilvēkiem ar jutīgiem zobiem.

Tabakas lietošana ir lielākais mutes vēža riska faktors. Biežākās pazīmes ir pārmaiņas mutes gļotādā, čūlas, slikta elpa, balss aizsmakums, mēles notirpums u. c.

Probiotikas

Ir pierādīts, ka probiotikas novērš aplikumu un sliktu elpu. Tās palīdz mazināt smaganu iekaisumu. Lai gan joprojām nepieciešami nopietnāki klīniskie pētījumi, lai pierādītu to efektivitāti, līdzšinējie rezultāti ir daudzsološi. Jūs varat lietot probiotiskās piedevas vai lietot uzturā pārtiku, kurā ir daudz labvēlīgo baktēriju, piemēram, jogurtu un kefīru, skābētus kāpostus.

Laba mutes dobuma veselība ir īpaši svarīga tādām grupām kā bērni, grūtnieces, seniori un cukura diabēta slimnieki. Lūk, daži padomi katrai no šīm grupām!

Bērni

- Sāciet tīrīt bērnam zobus uzreiz, kā tie parādās.

- Bērni bieži vien neiztīra zobus kārtīgi, tāpēc vecākiem šis process ir jāuzrauga.

- Arī bērniem jātīra zobi divas reizes dienā.

- Nopērciet bērnam speciālo zobu pastu, pielāgotu viņa vecumam – tur būs atbilstošs fluora daudzums.

Grūtnieces

- Grūtniecības laikā drīkst apmeklēt zobārstu, bet ierodoties ārstam uzreiz jāpaziņo par grūtniecību.

- Hormonālās izmaiņas var būtiski ietekmēt mutes dobumu. Saskaņā ar pētījumiem, liela daļa sieviešu grūtniecības laikā cieš no smaganu slimībām. Visbiežākā smaganu slimības forma grūtniecēm ir gingivīts.

- Ikdienas higiēna ir labākais veids, kā saglabāt zobus un smaganas.

Seniori

- Seniori bieži vien lieto kādus medikamentus. Vismaz 400 medikamenti var izraisīt sausumu mutē, kas savukārt var beigties ar kariesu. Ieteikums ir dzert daudz ūdens dienas laikā, izvairīties no saldinātajiem dzērieniem, izmantot alkoholu nesaturošus mutes skalojamos līdzekļus, nelietot uzturā pārāk sāļus un asus ēdienus, izvairīties no ēšanas neilgi pirms gulētiešanas. Var izmantot cukuru nesaturošas sūkājamās konfektes. Ir arī speciāli aerosoli, ko var iegādāties aptiekā.

– Senioriem ir lielāks mutes dobuma slimību risks, piemēram, artrīts var būt iemesls tam, ka cilvēks fiziski nespēj kārtīgi iztīrīt zobus. Redzes izmaiņas – nevar pietiekami labi redzēt, lai pārliecinātos, ka zobi ir kārtīgi iztīrīti. Sievietēm menopauzes laikā mazāks estrogēna daudzums palielina smaganu slimību risku. Galvenais ieteikums ir sekot līdzi ikdienas higiēnai.

Cukura diabēts

Cukura diabēts ietekmē ķermeņa spēju cīnīties pret baktērijām. Tas nozīmē, ka diabēta slimniekiem ir lielāks risks saslimt ar mutes dobuma infekcijām, smaganu slimībām un periodontītu. Viņiem ir paaugstināts perorālās sēnīšu infekcijas risks. Lai cilvēki ar cukura diabētu varētu rūpēties par savu mutes dobuma veselību, viņiem ir jāturpina kontrolēt cukura līmenis asinīs.