Imūnsistēma ir sarežģīts šūnu, ķīmisko vielu un procesu mehānisms, kas pastāvīgi aizsargā ķermeni no iebrūkošiem patogēniem – vīrusiem, toksīniem un baktērijām. Dažkārt imūnsistēma pieviļ, jo nespēj tikt galā ar iebrucējiem. Kā iespējams izvairīties no infekcijām un citām slimībām? Saglabājot imūnsistēmas optimālo darbību neatkarīgi no gadalaika.
Pirmais solis – dzīvesveida pārskatīšana
Visvienkāršāk, protams, būtu katru dienu ieņemt kādu tableti, taču tādas brīnumzāles neeksistē. Imunitātes darbspējas ļoti lielā mērā ir pašu rokās, un jāsāk būtu ar dzīvesveida pārskatīšanu, atsakoties no kaitīgajiem un ieviešot noderīgus, veselīgus ieradumus.
Lūk, kas ir veselīga dzīvesveida pamats!
- Sabalansēts uzturs
- Optimāla fiziskā aktivitāte
- Veselīga ķermeņa masa
- Brīvība no atkarību izraisošām vielām
- Atpūtas režīma ievērošana
- Kvalitatīvs miegs
- Rūpes par garīgo veselību
Aktīvs dzīvesveids ilgtermiņā samazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu vai onkoloģiskajām slimībām, stiprina imunitāti, ļauj uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, samazina izdevumus medikamentu iegādei un slimību ārstēšanai. Aktīvs dzīvesveids sniedz arī tūlītējus ieguvumus, piemēram, labāku pašsajūtu un garastāvokli, augstākas darbaspējas.
Otrais solis – uztura korekcija
Uzturs ir viena no svarīgākajām veselīga dzīvesveida sastāvdaļām. Tā pamatprincipi ir uztura dažādība, sabalansētība un mērenība. Veselīgs uzturs nodrošina organismu ar enerģiju un uzturvielām tādā daudzumā, lai apmierinātu vesela cilvēka vajadzības vides, darba un dzīves apstākļos.
Uzturā pietiekamā daudzumā vajadzētu būt olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdenim, kā arī minerālvielām, vitamīniem, balastvielām (šķiedrvielām) u. c. Lai uzņemtu vērtīgās vielas, ieteicams lietot dažādus produktus, jo katrs atsevišķi tie nesatur visus nepieciešamos komponentus. Iespējams, ir jāizvērtē, vai būtu nepieciešams papildus lietot kādu uztura bagātinātāju. Pētījumi liecina, ka ēdienreizes papildināšana ar dažādiem vitamīniem un minerālvielām var uzlabot imūnās sistēmas reakciju un aizsargāt pret slimībām.
Trešais solis – uztura bagātinātāja izvēle
Uztura bagātinātāji nav brīnumlīdzekļi – tie nespēj aizvietot veselīgu, sabalansētu uzturu, fiziskās aktivitātes un pozitīvu attieksmi pret dzīvi.
Uztura bagātinātājus būtu vēlams lietot, vienīgi konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.
Kad un kam uztura bagātinātāji, visticamāk, būtu nepieciešami?
- Ja ikdienā lieto vienveidīgu, nesabalansētu uzturu
- Ja ikdienā ir paaugstināta fiziskā un/vai garīgā slodze un to nav iespējams kompensēt ar uzturvielām
- Bērniem augšanai un attīstībai
- Gados veciem cilvēkiem
- Hronisku slimību pacientiem
- Grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā
Vitamīnu preparātus ieteicams lietot mazākās devās, bet biežāk (4–6
reizes dienā), jo vienā reizē ieņemtu lielu vitamīnu devu organisms pilnībā neizmanto, turklāt vitamīns var nevēlami mijiedarboties ar zālēm, ja cilvēks tādas lieto. Pirms polivitamīnu preparāta izvēles jāiepazīstas ar sastāvu un jānoskaidro, vai polivitamīna preparāts nesatur kādu komponentu, pret ko cilvēkam ir alerģija vai kas nav savienojams ar citiem lietotajiem medikamentiem.
Vitamīni, minerālvielas un dabas produkti, kas veicina imūnsistēmas darbību
D vitamīns
D vitamīns ir taukos šķīstoša uzturviela, kas ir svarīga imūnsistēmas optimālai darbībai. D vitamīns uzlabo monocītu un makrofāgu (balto asins šūnu) patogēnu apkarošanas iedarbību, mazinot iekaisumu un veicinot imūnreakciju. Šī iemesla dēļ D vitamīna līmeni asinīs būtu vēlams regulāri kontrolēt. Zems D vitamīna līmenis rada paaugstinātu augšējo elpceļu infekciju risku, tostarp gripu, alerģisku astmu.
D vitamīna deficīts izpaužas kā nogurums, slikta pašsajūta, ko nereti skaidro ar miega trūkumu, stresu, trauksmi un citiem faktoriem.
Nesenie pētījumi liecina, ka D vitamīna lietošana var pasargāt no elpceļu infekcijām.
Ja D vitamīna līmenis organismā ir normāls, uzturošā deva ir 2000 SV (starptautiskas vienības). Ja asins analīze uzrāda D vitamīna deficītu, diennakts deva ir 4000 SV. D vitamīnu ieteicams uzņemt no rīta ēšanas laikā.
C vitamīns
C vitamīns, iespējams, ir populārākais vitamīns, ko izmanto, lai aizsargātu organismu pret infekcijām. C vitamīns atbalsta imūno šūnu funkcijas un uzlabo šūnu spēju sargāt organismu no infekcijām. C vitamīns darbojas arī kā spēcīgs antioksidants, aizsargājot pret oksidatīvā stresa izraisītajiem bojājumiem, kas rodas, uzkrājot reaktīvās molekulas jeb brīvos radikāļus.
Oksidatīvais stress var negatīvi ietekmēt imūno veselību un ir saistīts ar daudzu slimību izcelsmi vai pastiprināšanos.
Pētījumi apliecina, ka C vitamīns spēj samazināt saaukstēšanās gadījumu skaitu un saīsināt slimības laiku. C vitamīns neuzkrājas organismā kā citi vitamīni, tāpēc to nepieciešams uzņemt katru dienu. Pētījumi parāda, ka, regulāri lietojot C vitamīna piedevas, indivīdiem ar augstu fizisko stresu, tostarp maratona skrējējiem un karavīriem, līdz pat 50% samazinājās saaukstēšanās gadījumu biežums.
B vitamīnu komplekss
Arī B grupas vitamīni, ieskaitot B12 un B6, ir svarīgi veselīgai imūnreakcijai. Tomēr daudziem pieaugušiem cilvēkiem B vitamīna organismā trūkst, un tas var negatīvi ietekmēt imūno veselību. Kā zināms, B grupas vitamīnus rekomendē lietot, piemēram, izjūtot ilgstošu stresu, nogurumu, trauksmi. Šie stāvokļi vājina imūnsistēmu, tādēļ B vitamīni būtu jāuzņem papildus.
Cinks
Cinks ir nepieciešams imūnsistēmas šūnu attīstībā un sadarbībā, un tam ir svarīga loma iekaisuma reakcijā. Cinka trūkums būtiski ietekmē imūnsistēmas spēju darboties pareizi, kā rezultātā palielinās infekcijas un slimību risks (arī pneimonijas). Cinka deficīts skar aptuveni divus miljardus cilvēku visā pasaulē, un gados vecāku cilvēku grupā līdz 30% ir cinka nepietiekamība.
Cinks ir vitāli svarīgs imūnsistēmas funkcionēšanai. Tas iesaistīts:
- T šūnu augšanā un balto asins šūnu diferenciācijā – procesā, kas nepieciešams, lai novērstu slimības;
- apoptozē, lai nogalinātu bīstamas baktērijas, vīrusus un vēža šūnas;
- gēna transkripcijā;
- šūnu membrānu aizsardzības funkcijās.
Ja imunitāte ir novājināta, gadās bieži saslimt – tas būtu jāuztver kā brīdinājuma signāls par cinka deficītu organismā. Par cinka nepietiekamību liecina jebkura imūndeficīta slimība.
Cinks var palīdzēt aizsargāt pret elpceļu infekcijām un samazināt šo infekciju ilgumu. Taču pārmērīga cinka devas uzņemšana traucē vara uzsūkšanos, kas savukārt var palielināt infekcijas risku.
Selēns
Selēns darbojas kā antioksidants, pasargā no kaitīgo vides faktoru ietekmes, mazina iekaisuma procesus un kavē šūnu novecošanos. Pētījumi liecina, ka selēna piedevas var uzlabot pretvīrusu aizsardzību pret gripas celmiem, ieskaitot H1N1.
Ķiploki
Ķiplokiem piemīt spēcīgas pretiekaisuma un pretvīrusu īpašības. Pierādīts, ka ķiploku regulāra lietošana uzlabo imūnsistēmas veselību, stimulējot aizsargājošās baltās asins šūnas.
Kurkumīns
Kurkumīns ir kurkuma galvenais aktīvais savienojums. Tam ir spēcīgas pretiekaisuma īpašības, un pētījumi liecina, ka tas var palīdzēt uzlabot imūnsistēmas darbību.
Ehinācija
Šis augs palīdz organismam cīnīties pret infekcijām, taču to ir svarīgi uzsākt lietot pie pirmajām saslimšanas pazīmēm. Ehinācija darbojas kā pretiekaisuma līdzeklis, cīnās arī ar rauga un cita veida sēnītēm.
Plūškoks
Melno plūškoku (Sambucus nigra) jau sen lieto infekciju ārstēšanā.
Pierādīts, ka tas uzlabo imūnsistēmas reakciju un var palīdzēt saīsināt saaukstēšanās ilgumu un smagumu, kā arī mazināt simptomus, kas saistīti ar vīrusu infekcijām. Pastāv uzskats, ka augs var deaktivizēt gripas vīrusu un dabiski stimulēt imunitāti. Plūškoks palīdz ārstēt gripu, mazina sinusa sāpes un bronhu iekaisumu.
Propoliss
Propoliss ir dabīgs augu valsts produkts, kuru bites ražo no augos esošajiem putekšņiem un sveķiem, to apstrādājot ar dziedzeru sekrētu. Propolisa sastāvā ir flavonoīdi, vitamīni, ogļhidrāti, minerālvielas, mikroelementi un citas sastāvdaļas. Lai gan tam ir iespaidīgs imūnsistēmu uzlabojošs efekts un var būt arī pretvīrusu īpašības, vēl nepieciešams veikt vairākus pētījumus.
Aprakstīto vielu pozitīvā iedarbība uz imūnsistēmu ir zinātniski pētīta, un rezultāti apliecina, ka šīs vielas var stiprināt imunitāti un veicināt tās darbību. Tomēr pirms kāda uztura bagātinātāja vai medikamenta iegādes ieteicams konsultēties ar farmaceitu. Izvēlētā vai nepieciešamā līdzekļa efektivitāte ir atkarīga gan no sastāva un devas, gan no tā, vai tas ir piemērots konkrētajam lietotājam, vai ir saderīgs ar citiem tobrīd nepieciešamajiem medikamentiem, uztura bagātinātājiem. Farmaceita bezmaksas konsultāciju var saņemt arī tiešsaistē (online), zvanot uz tālruni 8555 katru darbdienu no pulksten 9.00 – 18.00.
Mēness aptiekas farmaceiti ir gatavi palīdzēt, sniedzot vislabāko farmaceitisko aprūpi.
Vadims Brižaņs, Mēness aptiekas farmaceits