Lai nodrošinātu normālus fizioloģiskos procesus organismā, lietojam vitamīnus. Cilvēka organisms pats nespēj veidot šīs tik vitāli nepieciešamās organiskās vielas, tādēļ tās jāuzņem nelielos daudzumos ar uzturu vai arī, vajadzības gadījumos lietojot atbilstošus uztura bagātinātājus, kas gan neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Palūkosimies, kuros pārtikas produktos vajadzīgie vitamīni vislabāk rodami, kādas var būt attiecīgā vitamīna trūkuma izraisītās nelabvēlīgās sekas mūsu organismam, kā arī izsekosim vadlīnijām par organismam nepieciešamajām vitamīnu devām dažādos dzīves periodos.
Vitamīnu alfabēts sākas ar C
C vitamīns jeb askorbīnskābe sastopams citrusaugļos, paprikā, zemenēs, kāpostos, spinātos un brokoļos. Deficīta gadījumā var būt smaganu iekaisums un to asiņošana, locītavu sāpes, brūces var slikti dzīt. C vitamīns palīdz uzsūkties dzelzs preparātiem, piedalās folskābes un E vitamīna vielmaiņā, darbojas kā antioksidants, piedalās kolagēna sintēzē. C vitamīns vairs netiek plaši ieteikts lietošanai, lai novērstu saaukstēšanos, tomēr tas var būt noderīgs saaukstēšanās novēršanā, aukstā klimatā veicot darbus, kam nepieciešama liela fiziskā slodze. Bērniem nepieciešams uzņemt no 15 līdz 45 mg dienā, sievietēm – 75 mg dienā, vīriešiem – 90 mg dienā. Grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas laikā un vecāka gadagājuma cilvēkiem ir nepieciešamas devas līdz 120 mg C vitamīna dienā. C vitamīns labi uzsūcas organismā, lietojot to mazās devās. Jāņem vērā, ka, lietojot vairāk par 1000 mg dienā, uzsūkšanās organismā var būt uz pusi mazāka.
Ar svarīgu lomu nervu impulsu pārvadē
B1 vitamīnu sauc par tiamīnu. Tam ir svarīga loma nervu sistēmas darbības nodrošināšanā. B1 vitamīns piedalās šūnu vielmaiņas procesos un nervu impulsu pārvadē. Deficīta gadījumā var attīstīties maņu un kustību traucējumi rokās un kājās, kā arī tas var ietekmēt sirds veselību. Tiamīna molekula ir jutīga pret augstu pH un temperatūru. Tas nozīmē, ka pārtikas produktu cepšana, vārīšana, konservēšana un pasterizēšana var krietni samazināt tiamīna saturu šajā produktā. Tiamīns lielākā daudzumā ir tādos pārtikas produktos kā raugs, pākšaugi, cūkgaļa, brūnie rīsi un pilngraudu pārslas. Piena produkti, augļi un dārzeņi satur maz tiamīna. Tiamīna nepieciešamās devas 1 – 8 gadu vecumā ir 0,5 – 0,6 mg dienā, 9 – 13 gadu vecumā – 0,9 mg dienā, pieaugušajam – 1,1 mg sievietēm, 1,2 mg vīriešiem. Grūtniecības un laktācijas periodā ieteicams uzņemt 1,4 mg dienā ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem.
Trūkums var izpausties aizkaitināmībā
B6 vitamīns ir pazīstams arī kā piridoksīns. Lieliski avoti ir pilngraudu produkti, gaļa, rieksti un dārzeņi. Jāņem vērā, ka gatavošanas procesā var tikt zaudēts 10 – 50 % B6 vitamīna. Ja organismā nav pietiekami daudz piridoksīna, var būt aizkaitināmība, apjukums, depresija, nespecifisks stomatīts. No 1 gada līdz 8 gadu vecumam jāuzņem 0,5 – 0,6 mg dienā, līdz 14 gadu vecumam pietiek ar 1 mg dienā, vēlāk – 1,2 – 1,5 mg dienā. Grūtniecības un krūts barošanas laikā organisms patērē gandrīz divas reizes vairāk piridoksīna: 1,9 – 2 mg dienā.
Visvairāk satur raugs
Biotīns ir vitamīns, ko dēvē dažādi – Bw vitamīns, H vitamīns u. c. Uz vitamīnu iepakojumiem to parasti nosauc kā biotīnu. Visvairāk to satur raugs, sojas produkti, aknas un olu dzeltenums. Tam ir atbildīga loma proteīnu un šūnu veidošanas procesā. Tā trūkuma gadījumā var izkrist mati, attīstīties ādas iekaisums ap acīm, degunu un muti, var būt konjunktivīts un apātija. Biotīna uzņemšana var ietekmēt dažus analīžu rezultātus, tādu kā vairogdziedzera hormoni, feritīns, testosterons u. c., tādēļ ieteicams atturēties no to lietošanas 48 – 72 stundas pirms analīzēm. Nepieciešamā deva no gada līdz 8 gadu vecumam ir 8 – 12 mg dienā, 9 līdz 19 gadu vecumā – 20 – 25 mg dienā, pieaugušajiem un grūtniecēm – 30 mg. Biotīns nepieciešams nedaudz vairāk tikai krūts barošanas periodā – 35 mg dienā.
Ko zinām par folskābi
B9 vitamīns ir plašāk pazīstams kā folskābe. Dažreiz izmanto arī nosaukumu – folāts. Atšķirība ir tāda, ka folāts ir dabā sastopams, bet folskābe ir sintezēts vitamīns. Folāts sastopams liellopa aknās, lapu dārzeņos, zirņos un pupiņās, avokado, olās un pienā. Saturs būs pietiekams, arī termiski to apstrādājot. Folskābes un B12 vitamīna deficīts var izraisīt anēmiju. Nepieciešamība pēc folskābes palielinās grūtniecības laikā, uzņemot maz svaigu dārzeņu, kā arī lietojot medikamentu metotreksātu. Grūtniecības laikā folskābe nodrošina normālu bērniņa attīstību un samazina nervu caurulītes defekta risku. Folskābes nepieciešamais daudzums bērniem ir 150 – 200 mcg, pieaugušajiem – 400 mcg dienā. Folskābi ieteicams sākt lietot, jau plānojot grūtniecību, un visā grūtniecības laikā. Reizēm ārsts var ieteikt lielāku devu pirmajos trijos mēnešos. Parasti folskābe ir iekļauta grūtnieču vitamīnu sastāvā, atliek vien pārbaudīt devu vienā tabletē.
Deficīts var izraisīt neiroloģiskus simptomus
B12 vitamīns jeb kobalamīns sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos. Organisms izjutīs tā trūkumu, ja tiks ievērota vegānu diēta vai uzturā būs maz dzīvnieku izcelsmes produktu. Tas nepieciešams asinsšūnu veidošanai. B12 vitamīna absorbcija var būt samazināta celiakijas, Krona slimības, aizkuņģa dziedzera nepietiekamības gadījumā. Arī medikamenti var samazināt tā uzsūkšanos. Lietojot metformīnu saturošus (glikozes līmeņa pazemināšanai) pretalerģijas medikamentus un zāles kuņģa skābes samazināšanai, jāņem vērā, ka B12 vitamīna uzsūkšanās var būt samazināta. Deficīta gadījumā biežākie neiroloģiskie simptomi ir simetriska tirpšana vai durstīšanas sajūta, nejutīgums un gaitas problēmas. B12 vitamīns bērniem nepieciešams no 0,9 līdz 1,2 mg dienā, pieaugušajiem – 2,4 mg dienā.
Arī imūnsistēmas un sirds un asinsvadu sistēmas darbībai
D vitamīna deficīts nav retums arī attīstītajās valstīs. Šī vitamīna trūkums organismā ir saistīts ar osteoporozi un kaulu lūzumiem. D vitamīna krājumi samazinās līdz ar vecumu, ir izsecināts, ka īpaši tā līmenis organismā samazinās ziemā. Mērenos apgabalos, kā Latvija, ziemā praktiski tiek pārtraukta D vitamīna ražošana no ādas, kas norāda uz to, ka tā avots ir pilnvērtīgs uzturs. D vitamīna deficīta ārstēšana ir svarīga ne tikai muskuļiem un kauliem, bet arī imūnsistēmas un sirds – asinsvadu sistēmas normālai darbībai.
Amerikas Geriatrijas biedrība norāda, ka gados vecākiem pieaugušajiem ir nepieciešams minimālais līmenis 30 ng / ml, lai samazinātu kritienu un lūzumu risku. D vitamīna devu katram pacientam nosaka, vadoties pēc tā līmeņa organismā. Pacientiem, kuriem ir izteikts D vitamīna deficīts <12 ng / ml, ieteicams uzņemt 50 000 starptautisko vienību (SV) (1250 mcg) D3 vitamīna vienu reizi nedēļā sešas līdz astoņas nedēļas, kam seko 800 SV (20 mcg) katru dienu. Ja D vitamīna līmenis serumā ir no 12 līdz 20 ng/ ml, to var pat nezināt, jo tas norit bez simptomiem. Šajā gadījumā var būt pietiekami ar 800 līdz 1000 SV vai arī vairāk, ja ir problēmas sasniegt mērķi. Atkārtota D vitamīna koncentrācijas noteikšana ieteicama pēc trijiem mēnešiem, tad arī var izvērtēt, vai deva bijusi pietiekama. Pārējos gadījumos ikdienā profilaktiski ieteicams uzņemt 800 SV.
Daiva Āboliņa, Mēness aptieka farmaceite
Avots: UpToDate, Dynamed (pierādījumos balstīti elektroniskie informācijas resursi medicīnā).
