Raksti / Jaunumi

Kāpēc sāp mugura un ko darīt: ārsti skaidro biežākos iemeslus un riskus

Kāpēc sāp mugura un ko darīt: ārsti skaidro biežākos iemeslus un riskus

Pēdējās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas (EIVA) dati liecina, ka fiziskas sāpes ikdienā izjūt 47% Latvijas iedzīvotāju, senioru vidū pat 67%. No tiem lielākajai daļai sāpes izraisa muguras lejasdaļas, kakla daļas vai locītavu problēmas. Gandrīz divas trešdaļas to mazināšanai lieto pretsāpju medikamentus, nekonsultējoties ar ģimenes ārstufarmaceitu vai speciālistu.

Kas kaiš mugurai?

Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks teic, ka atkarībā no ilguma muguras, arī locītavu, sāpes var būt akūtas – līdz četrām piecām nedēļām, subakūtas – līdz trim mēnešiem un hroniskas, skart dažādas ķermeņa zonas, piemēram, sprandu, jostas vai muguras lejasdaļu, ceļgalus, gūžas un citas locītavas. Sāpes var būt specifikas vai nespecifiskas, neiropātiskas, ja tās izraisa nervu struktūras un funkciju traucējumi, nociceptīvas, ja tiek kairināti perifērie sāpju receptori, kas atrodas orgānos, un psihogēnas, ja tās izraisa emocionāli faktori, turklāt pacients var ciest vienlaikus arī no vairākiem sāpju veidiem.

"Visbiežāk pacienti cieš no nespecifiskām muguras sāpēm, tas nozīmē, ka tās ir saistītas ar muskuļu savilkumu, disbalansu, parasti jostas daļā vai sprandā. Ja vien spēcīgas sāpes pirmo reizi nav piemeklējušas pēc 50 gadu vecuma, ar tām bieži vien var tikt galā ar fizioterapijas vai ārstnieciskās vingrošanas palīdzību," viņš norāda. Savukārt specifisko muguras sāpju iemesls saistīts ar mugurkaula struktūrām, piemēram, starpskriemeļu locītavām, diskiem, kuru bojājumu dēļ tiek kairinātas nervu saknītes, izraisot šaujošas, dedzinošas sāpes, kuras izstaro uz rokām un kājām.

Pacientiem ar specifiskām muguras sāpēm nepieciešama kombinēta ārstēšana – gan fizioterapija, gan medikamentu lietošana, piemēram, lokālas sildošas pretsāpju ziedes, neiropātiskas sāpes mazinoši līdzekļi.

Pašārstēšanās – ceļš uz ilgstošām sāpēm

Sākoties muguras vai locītavu sāpēm, pirmā doma ir lietot pretsāpju tabletes, plāksterus un ziedes. "Tur nav nekā slikta, ja, ciešot no locītavu sāpēm, cilvēks, konsultējoties ar farmaceitu, iegādājas un lieto bezrecepšu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli. Ja nav kontrindikāciju, tie ir piemēroti akūtu sāpju mazināšanai. Pats galvenais ir saprast, vai, lietojot šos medikamentus, sāpes būtiski mazinās. Ja pašārstēšanās gaitā sāpes nemazinās vai pieaug, parādās nakts sāpes un zūd darbspējas, jādodas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai speciālista," uzsver neirologs. Viņš uzsver, ka nedrīkst pieļaut, ka sāpes ieilgst un kļūst hroniskas. Jo ilgāk tās moka, jo lielāku fizisku un psihoemocionālu kaitējumu tās nodara – cieš garastāvoklis, darba spējas, pasaules uztvere, savukārt centieni mazināt sāpes, nevēršoties pie ārsta un nenoskaidrojot to cēloni, vēl tikai paplašina problēmu loku, piemēram, nesteroīdo pretsāpju medikamentu lietošana pārāk ilgu laiku var nopietni kaitēt gremošanas sistēmai. "Ne vienmēr lielāks pretsāpju tablešu skaits nodrošina lielāku efektu. Katram medikamentam ir maksimālā terapeitiskā koncentrācija, deva, lietošanas ilgums. To palielinot, pieaug tikai pārdozēšanas un nevēlamu blakņu risks," brīdina Gunita Petrovica.

Arī neirologs Jānis Mednieks atgādina, ka, ņemot vērā nevēlamās blaknes, nesteroīdos pretsāpju līdzekļus nedrīkst lietot ilgāk par 7–10 dienām. Ja pēc nedēļas nav panākti būtiski uzlabojumi, tas nozīmē, ka nepieciešami citas grupas medikamenti vai kāda papildu terapija.

Dažādām sāpēm – atšķirīga palīdzība

"Mēness aptiekasfarmaceites Gunitas Petrovicas pirmā izvēle pret sāpēm ir paracetamols.

"Tam ir mazāk blakņu, salīdzinot ar citiem bezrecepšu nesteroīdajiem pretsāpju līdzekļiem, un tas mazāk kairina kuņģa un zarnu traktu,"

viņa uzsver, piebilstot, ka tam gan nepiemīt pretiekaisuma iedarbība. Ja muguras sāpes izraisa muskuļu pārpūle, var lietot kādu no ārīgi lietojamajiem lokālajiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem. Farmaceite norāda, ka, uzziežot uz ādas gelu vai ziedi, kuru aktīvā viela ir nātrija diklofenaks, kas pieder nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu grupai, jāvairās no saules, jo zāles izraisa pastiprinātu ādas jutību un var gūt apdegumus. Aptiekās pieejami arī pretsāpju plāksteri, kas satur kā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, tā ārstniecības augus, piemēram, arnikas un baltā vītola ekstraktu. Paralēli var lietot magnija preparātus, kas palīdz atslābināt saspringtus muskuļus. Pret muskuļu sāpēm noder sildošas aplikācijas, ziedes un geli, kas satur dabiskās ēteriskās eļļas, silta vanna ar priežu skuju ekstraktu. Ja sākusi sāpēt muguras kakla un plecu daļa, lieto ziedes ar sildošu efektu, kuras uzlabo asinsriti. Uz sāpošās vietas var uzlikt arī piparu plāksteri, taču jāatceras, ka to nedrīkst līmēt uz dzimumzīmēm vai tieši uz mugurkaula. Labāk to pārgriezt un gareniski pielīmēt tieši gar savilkto muskuli. Arī artrīta izraisītu hronisku sāpju gadījumā noder sildoši ārīgi lietojami līdzekļi, kas aktivizē asinsriti un satur, piemēram, kamparu, propolisu. Taču iekaisīgu sāpju gadījumā siltums izraisīs tieši pretējo efektu. Šajā gadījumā jāizmanto atvēsinošas ziedes un geli.

Augu valsts atsāpinātāji

Artūrs Tereško: "Alternatīva pretiekaisuma līdzekļiem, kas bojā kuņģi, var izraisīt asiņošanu, bojāt aknas un veicināt sirds mazspēju, ir augi, kas satur aspirīnu – kārkls (visas sugas), vīgriezis un avene. Visbagātīgāk aspirīnu satur kārkla, tieši kazu kārkla (pūpola) miza. 10 grami mizas satur 100 mg aspirīna – tā ir dienas deva. Kā pagatavot pretsāpju līdzekli? Ņem 1 ēd. k. mizas, aplej ar 2 glāzēm ūdens, lēni vāra 10 minūtes. Sāpju gadījumā visu izdzer. Tas nebojā kuņģa un zarnu traktu, jo satur daudz miecvielu. Vienīgā nepatikšana ir tā, ka var veidoties aizcietējums, bet ne visiem. Kārkla mizu var ievākt jebkurā gadalaikā, pavasarī tā vieglāk lobās un ir garšīgāka."