Izrādās, ka gaisa temperatūra var daudzpusīgi ietekmēt cilvēka organismu – tas reaģē gan uz pakāpenisku temperatūras krišanos, gan straujām izmaiņām. Lai gan vesels organisms labi adaptējas, tā tomēr ir papildu slodze, bet jo īpaši piesardzīgiem jābūt, ja ir kāda hroniska slimība.
Sals, kas nu nekādi nav sabiedrotais ādas veselībai, aizvien neatkāpjas. Āda ir mūsu pats lielākais orgāns, tādēļ rūpēm par to aukstajā gadalaikā jābūt īpašām. Kā pasargāt ādu, ja ārā ir zema gaisa temperatūra, stāsta dermatoloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Ilze Jākobsone un sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite, aptiekas vadītāja Jeļena Bebre.
Ziemu var ne tikai pārdzīvot, bet patiesi izbaudīt! Tā sniedz iespēju kustēties vairāk, pavadīt kvalitatīvu laiku ar ģimeni un draugiem, kā arī vairot labsajūtu, palīdzot citiem, piemēram, notīrot sniegu kaimiņam vai vientuļam senioram. Šādas aktivitātes ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī stiprina organismu, piepildot to ar gandarījumu par paveikto. Taču, no medicīnas puses raugoties, ziemas priekiem ir arī otra puse – aukstums. Lai izvairītos no saaukstēšanās un jo īpaši no apsaldējumiem, svarīgi būt modriem un saudzēt savu veselību, jo pat šķietami nevainīgs aukstums var atstāt nopietnas sekas. Tam noderēs “Veselības centru apvienības” neiroloģes Daces Bērziņas un “Mēness aptiekas” farmaceites Jutas Namsones padomi.
Zemā gaisa temperatūra ziemā rada risku drošai medikamentu uzglabāšanai – medikamentus un citus aptiekas produktus nevajadzētu ilgstoši nēsāt līdzi vai atstāt automašīnā, neapkurinātās telpās, jo aukstums var ietekmēt to kvalitāti un iedarbību. Piemēram, atsevišķi šķidrie medikamenti var arī sasalt, tos pēc atkausēšanas noteikti nevajadzētu lietot, bet gan nodot aptiekā, lai utilizētu.
Bēdīgi slavenais norovīruss ir vīrusu gastroenterīta cēlonis, ko dažreiz dēvē par kuņģa vai vēdergripu. Tomēr norovīrusam nav bioloģiskas saistības ar gripu vai gripas vīrusiem. Pasaulē to mēdz dēvēt par "ziemas vemšanas slimību", jo zemā temperatūrā tā ir biežāk sastopama, un viens no tās galvenajiem simptomiem ir tieši vemšana.
Jaunu gadu lietderīgi uzsākt ar apņemšanos pievērsties veselības profilaksei, tostarp, izmantojot visas valsts piedāvātās iespējas. To īstenot ir daudz vienkāršāk, nekā ieviest lielas pārmaiņas, piemēram, nomest 10 kg vai ik dienu vingrot. Gada pirmais – dzemdes kakla vēža modrības – mēnesis atgādina, cik svarīgi ir atsaukties uzaicinājumam veikt dzemdes kakla vēža skrīningu.
Lai kā gribētos aizbildināties ar termometra stabiņā redzamo zemo mīnusu grādu atzīmi, tomēr speciālisti atgādina, ka vingrošana un fiziskās aktivitātes aukstumā ir ne tikai veicamas, bet pat iesakāmas. Arī salā var un vajag sportot!
Jauno gadu ne viens vien sāk ar kādu veselībai noderīgu apņemšanos. Tiesa, motivācija īstenot iecerēto ilgtermiņā nereti izsīkst jau gada pirmajos mēnešos. “Labs veids, kā noturēt aktīvu interesi, ir veselības kalendāra izveidošana! ” kāpēc tas tik svarīgi un ko kalendārā iekļaut, paskaidro internās medicīnas ārste “Veselības centru apvienībā”, dienas stacionāra “Aura Premium” vadītāja Inga Orleāne un “Centrālās laboratorijas” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte.
Mēness aptiekā par izdevīgāku cenu iespēja iegādāties produktus ar īsāku derīguma termiņu vai nelielu iepakojuma defektu.
