“Kaut ko pret klepu” – šāds lūgums aukstajā sezonā aptiekā dzirdams bieži. Taču klepus nav viena konkrēta slimība, un arī viena universāla līdzekļa pret to nav. Kā saprast klepu?
“Klepus ir dabisks organisma aizsargreflekss, kas palīdz elpceļus attīrīt no svešķermeņiem un kairinātājiem. Tāpēc, pirms domā par to, kā klepu apslāpēt, svarīgi saprast, kāpēc tas radies,” saka sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka un uzsver, ka akūta klepus gadījumā ir īpaši svarīgi atbildēt uz farmaceita jautājumiem par to, cik ilgi klepus turpinās, vai tas ir saistīts ar saaukstēšanos, vai ir temperatūra, elpas trūkums, sāpes krūtīs, sēkšana, kādi medikamenti tiek lietoti, vai cilvēks smēķē. “Šie šķietami vienkāršie aptiekā uzdotie jautājumi var palīdzēt farmaceitam nošķirt, kad pietiek ar simptomātisku aprūpi, iesakot piemērotu līdzekli klepus atvieglošanai, no gadījuma, kad noteikti vajadzīga ārsta konsultācija.”
Cik ilgi klepus drīkst turpināties?
Viens no būtiskākajiem kritērijiem klepus izvērtēšanā ir tā ilgums. “Klepus var būt akūts – līdz trim nedēļām, subakūts – no trim līdz astoņām nedēļām vai hronisks – ilgāk par astoņām nedēļām. Akūtu klepu visbiežāk izraisa elpceļu infekcijas, tostarp akūta respiratora vīrusu infekcija, akūts bronhīts vai akūts rinosinusīts. Taču iespējami arī citi iemesli – garais klepus, alerģisks rinīts, bronhiālā astma, pneimonija, sirds mazspēja vai pat plaušu artēriju trombembolija. Savukārt ilgstoša klepus gadījumā jādomā arī par gastroezofageālā refluksa slimību, hronisku bronhītu, smēķēšanas izraisītu klepu, medikamentu blakusparādībām un citiem cēloņiem. Tātad klepus ilgums ir ļoti nozīmīga informācija,” skaidro farmaceite un piebilst, ka saaukstēšanās gadījumā akūts klepus var saglabāties ilgāk, nekā mēdz gaidīt. “Pieaugušajiem akūts klepus vidēji ilgst aptuveni 14 dienas, savukārt bērniem vairumā gadījumu tas var ilgt līdz pat 25 dienām. Tādēļ desmitā vai četrpadsmitā diena vēl nenozīmē, ka nepieciešamas arvien jaunas zāles.”
Klepus nav tikai sauss vai mitrs
Ikdienā klepu bieži iedala sausā un mitrā jeb produktīvā. Produktīva klepus gadījumā izdalās gļotas vai krēpas, savukārt sausam klepum krēpas neveidojas, un tas bieži tiek raksturots kā kairinošs vai rejošs.
“Akūta klepus gadījumā pārāk vienkāršota sauss un mitrs klasifikācija ne vienmēr palīdz izprast slimības būtību. Daudz nozīmīgāk ir noskaidrot klepus vēsturi un ilgumu. Vienlaikus klepus raksturs joprojām ir svarīgs. Piemēram, produktīvu klepu nevajadzētu nomākt, jo klepošana palīdz izvadīt sekrētu no elpceļiem. Īpaši būtiski tas ir situācijās, kad elpceļos uzkrājas krēpas,” stāsta Ieva Turonoka.
Kad klepus ir saistīts ar saaukstēšanos?
“Akūtas respiratoras vīrusu infekcijas laikā elpceļos palielinās klepus refleksa jutība. Tādēļ var sākt klepot pat no samērā nelieliem kairinātājiem, piemēram, aukstāka gaisa, cigarešu dūmiem, smaržām vai aerosoliem. Lai gan šāds klepus parasti ir pašlimitējošs, tas var būt ļoti traucējošs un ietekmēt miegu. Līdzīga situācija iespējama akūta bronhīta gadījumā. Bronhīts ir bronhu gļotādas iekaisums, un 85–95% gadījumu to izraisa vīrusi. Slimības sākumā klepus var būt sauss un kairinošs, bet pēc dažām dienām kļūt mitrs un atklepojošs. Vienlaikus var būt iesnas, kakla sāpes, nogurums, temperatūra un citas elpceļu infekcijas pazīmes. Parasti slimība pāriet pati, un ārstēšana ir simptomātiska. Tomēr reizēm klepus var saglabāties trīs līdz četras nedēļas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vēlme pēc stiprākām klepus zālēm ne vienmēr nozīmē labāku ārstēšanu. Ja infekcija ir vīrusu izraisīta un pašlimitējoša, medikamentu galvenais uzdevums ir mazināt simptomu radīto diskomfortu, nevis izārstēt klepu vienā vai divās dienās,” uzsver farmaceite.
Kādas zāles lieto klepus gadījumā?
Viena no pretklepus līdzekļu grupām ir centrālas darbības klepu nomācošie līdzekļi. Tie iedarbojas uz klepus refleksa regulāciju un paaugstina tā slieksni. Šādu līdzekļu lietošana nav piemērota produktīva klepus gadījumā, kad elpceļos veidojas gļotas.
Savukārt, ja elpceļos ir viskozs sekrēts, tiek izmantotas vielas, kas palīdz mainīt tā īpašības un atvieglot izvadīšanu. Tie ir mukolītiskie un mukokinētiskie līdzekļi. Mukolītiskie līdzekļi samazina sekrēta viskozitāti, savukārt mukokinētiskā darbība palīdz izvadīt sekrētu no elpceļiem.
Bērniem – īpaši piesardzīgi
“Bērniem klepus epizodes ir biežas, un saaukstēšanās laikā klepus var saglabāties vairākas nedēļas. Tāpēc vecākiem var rasties vēlme izmēģināt arvien jaunus sīrupus vai citus līdzekļus. Taču bērna gadījumā īpaši svarīgi ir nevis atrast stiprāko līdzekli, bet saprast klepus iemeslu.
Īpaša uzmanība nepieciešama maziem bērniem. Garais klepus joprojām ir nozīmīgs saslimstības un mirstības cēlonis bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem. Sākumā tas var izpausties līdzīgi saaukstēšanās slimībai – ar iesnām, nelielu temperatūru un retu sausu klepu. Vēlāk var attīstīties tipiskas krampjveida klepus lēkmes, kas mēdz beigties ar vemšanu. Ja ir aizdomas par garo klepu, nepieciešama ārsta konsultācija un atbilstoši laboratoriskie izmeklējumi,” norāda farmaceite.
Ko var darīt bez zālēm?
“Klepus gadījumā ne vienmēr nepieciešams medikaments. Viens no vienkāršiem ieteikumiem ir pietiekama ūdens uzņemšana, kas var palīdzēt šķīdināt krēpas un atvieglot to atklepošanu. Smēķētāja klepus gadījumā ieteikta arī fiziskā aktivitāte, piemēram, pastaigas, kā arī konsultācija ar fizioterapeitu par piemērotiem vingrojumiem. Nedaudz augstāk pacelts spilvens var mazināt gļotu uzkrāšanos kaklā, bet pastilas var palīdzēt nomierināt klepus lēkmes.
No dabiskas izcelsmes līdzekļiem jāmin medus. Tā viskozitāte ļauj pārklāt kairināto gļotādu, veidot aizsargplēvi un mazināt klepus stimulu. Būtisks drošības nosacījums: medu nedrīkst dot bērniem, kas jaunāki par vienu gadu, botulisma riska dēļ,” brīdina Ieva Turonoka un piebilst, ka klepus simptomu mazināšanai no dabīgajiem līdzekļiem efektivitāti uzrāda propoliss, eikaliptols, timols, hialuronskābe, alteja, Islandes ķērpis, lakrica, efejas lapu ekstrakts un lielā ceļteka. Tomēr to efektivitāte nav vienādi pierādīta. Apzīmējums dabisks pats par sevi nenozīmē drošs vai efektīvs.
Tēja, augi un dabiskie līdzekļi – ar mēru
Augu valsts līdzekļi klepus gadījumā tiek izmantoti jau gadsimtiem ilgi. Tie var saturēt dažādus bioloģiski aktīvus savienojumus – polifenolus, flavonoīdus, saponīnus, glikozīdus un alkaloīdus. Tomēr tradicionāla lietošana un zinātniski pierādīta efektivitāte nav viens un tas pats.
Daudzi dati par augu līdzekļiem balstās empīriskā pieredzē, bet kvalitatīva zinātniskā informācija par to efektivitāti un drošumu joprojām ir ierobežota. Tādēļ arī augu preparāti nav jāuztver kā neapšaubāmi nekaitīgi.
Kas var slēpties aiz klepus simptoma?
Jāņem vērā, ka klepus var būt arī simptoms kādai slimībai un tieši ar tās ārstēšanu būtu jāsāk. “Jāmin, piemēram, rinosinusīts, alerģisks rinīts, bronhiālā astma, pneimonija, arī sirds mazspēja, kuras simptoms var būt klepus.
Dažkārt cilvēks ilgstoši ārstē klepu, kas patiesībā ir kāda cita medikamenta blakusparādība. Tādēļ ilgstoša vai neizskaidrojama klepus gadījumā svarīgi konsultēties ar farmaceitu par lietotajam zālēm un to iespējamām blakusparādībām,” aicina farmaceite.
Kad klepus ir sarkanais karogs?
Ir simptomi, kuru gadījumā nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos, bet meklēt ārsta palīdzība. Būtiskākie:
- elpas trūkums;
- sāpes krūtīs vai sāpes ieelpas laikā;
- klepus, kas turpinās ilgāk par trim nedēļām;
- sēkšana;
- aizsmakums, kas ilgāks par trim nedēļām;
- izmaiņas krēpu izskatā;
- pārmērīga krēpu izdalīšanās;
- apgrūtināta rīšana;
- klepus, kas varētu būt medikamentu blakusparādība;
- simptomi, kas liecina par garo klepu.
“Īpaši jāuzmanās, ja klepus ir kopā ar izteiktu elpošanas apgrūtinājumu vai sāpēm krūtīs. Klepus reizēm var būt arī plaušu artēriju trombembolijas simptoms. Lai gan tā nav biežākā klepus izpausme, zināmi gadījumi, kad klepus bijis vienīgais simptoms un diagnoze noteikta tikai pēc papildu izmeklējumiem,” atgādina farmaceite.
Farmaceite Ieva Turonoka uzsver, ka klepus nav ienaidnieks, no kura vienmēr pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas. Tas ir organisma aizsargreflekss. Mērķim vajadzētu būt nevis apklusināt klepu par katru cenu, bet mazināt nevajadzīgu diskomfortu un vienlaikus nepalaist garām slimību, kam nepieciešama ārstēšana.