Neskatoties uz to, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju savas zināšanas par veselību vērtē kā pietiekamas vai ļoti labas, 42 % aptaujāto atzīst, ka veselības saglabāšanai ilgtermiņā nedara pietiekami, liecina diskusijas “Profilakses plaisa – cilvēka izvēle vai iespēju trūkums?” rīkotāju veiktā aptauja*. 9. septembrī, atklājot jaunās aptaujas datus un pulcējot ekspertus diskusijā, Latvijā tiks iedibināta Nacionālā profilakses diena, lai aktualizētu profilakses nozīmi un meklētu risinājumus tās stiprināšanai.
Mazāk nekā puse iedzīvotāju norāda, ka pēdējā gada laikā profilaktiski apmeklējuši ģimenes ārstu vai veikuši citas veselības pārbaudes, piemēram, noteikuši cukura vai holesterīna līmeni asinīs. Jauniešu vidū aktivitāte ir vēl zemāka – 18-29 gadus veco iedzīvotāju grupā ģimenes ārstu profilaktiski pēdējo 12 mēnešu laikā apmeklējuši tikai 37 %.Kā būtiskākie šķēršļi profilaksei minēti grūtības nokļūt pie speciālistiem un finansiāli apsvērumi.
Plaisa starp zināšanām, iespējām un reālo rīcību ir būtiska arī plašākā sabiedrības veselības kontekstā. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā joprojām ir augstākais novēršamās mirstības rādītājs Eiropas Savienībā (ES). 2023. gadā tas sasniedza 498,5 standartizētus nāves gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju vecumā līdz 75 gadiem. Tie ir nāves gadījumi, no kuriem daļu iespējams novērst ar efektīvu profilaksi, sabiedrības veselības pasākumiem un savlaicīgu ārstēšanu**.
Arī veselīga mūža gadu un paredzamā mūža ilguma ziņā Latvija ir starp ES valstīm ar zemākajiem rādītājiem. Vienlaikus profilaksei atvēlētais finansējums ir nepietiekams un svārstīgs, būtiski atpaliekot no OECD valstu vidējā līmeņa.
Nepietiekama profilakse veido apburto loku – jo vēlāk tiek atklāti veselības riski un slimības, jo lielāka kļūst veselības aprūpes sistēmas noslodze un vairāk līdzekļu nepieciešams sarežģītu veselības problēmu ārstēšanai. Savukārt pieaugošās akūtās vajadzības ierobežo iespējas ieguldīt profilaksē un agrīnā diagnostikā.
Lai pievērstu uzmanību profilakses problēmām Latvijā, uzlabotu izpratni un mazinātu šķēršļus profilaksei, veselības uzņēmumi “Veselības centru apvienība” (VCA), “Centrālā laboratorija” un “Mēness aptieka”, kopā ar nozares partneriem 9. septembrī iedibina “Nacionālo profilakses dienu”, ko atklāj ar ekspertu diskusiju “Profilakses plaisa – cilvēka izvēle vai iespēju trūkums?” un aptaujas datu prezentāciju. Visu septembri iedzīvotājiem būs pieejami dažādi bezmaksas pasākumi, ekspertu padomi un aktivitātes profilakses uzlabošanai sabiedrībā.
Jaunākās aptaujas par iedzīvotāju profilakses paradumiem prezentācija un ekspertu diskusija “Profilakses plaisa – cilvēka izvēle vai iespēju trūkums?” notiks 9. septembrī no plkst. 10.00 līdz 11.30 MINOX konferenču zālē, Jaunajā Teikā, ēkā Teodors (A ieeja), Gustava Zemgala gatvē 74, Rīgā.
Diskusijā piedalīsies:
Zane Kaktiņa, VCA un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja;
Āris Kasparāns, Nacionālā veselības dienesta direktors;
Ainis Dzalbs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents;
Zane Melberga, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente;
Kaspars Cipruss, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs.
Diskusiju vadīs žurnāliste Kristīne Garklāva.
Eksperti meklēs atbildes, kā:
- mazināt plaisu starp zināšanām par veselību un rīcību profilaksei;
- padarīt profilaksi pieejamāku un mazināt šķēršļus;
- mainīt sistēmu, lai par veselību rūpētos jau pirms slimības, nevis pēc diagnozes;
- no atsevišķām kampaņām pāriet uz regulāru profilaksi visa mūža garumā.
*Reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju 2026. gada augustā veica veselības uzņēmumi “Mēness aptieka”, “Veselības centru apvienība”, “Centrālā laboratorija” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot 1004 respondentus vecuma grupā 18 līdz 74 gadi.
**https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Preventable_and_treatable_mortality_statistics#Number_and_rate_of_avoidable_deaths
