Pēc došanās pensijā mainās ne tikai ikdienas ritms, bet arī attiecības ar cilvēkiem. Taču nevajadzētu būt tā, ka dzīve kļūst klusāka vai vientuļāka. Tieši otrādi – šis var būt īstais brīdis vairāk laika veltīt mazbērniem, draugiem, sen piemirstiem vaļaspriekiem un cilvēkiem, ar ko iepazīties no jauna. Svarīgākais ir atrast savu ritmu un piemērotu cilvēku loku, jo piepildītai ikdienai nav viena pareizā modeļa.
“Cilvēkam aizejot pensijā, viņam izpaliek ierastais režīms, nav vairs tikšanās ar kolēģiem, sadarbības partneriem. Šajā periodā mainās statuss, identitātes izjūta. Sociālā izolācija psihiski ir liels izaicinājums, taču arī šajā posmā nevar iztikt bez apkārtējiem cilvēkiem, komunicēšanas, socializēšanās, tādēļ pamazām jāpārveido režīms un paziņu loks,” norāda klīniskā un veselības psiholoģe “Veselības centru apvienībā” Kristīne Baranovska.
Protams, cilvēki ir dažādi, vieniem pietiek ar ģimeni, tuvākajiem draugiem, kaimiņiem, citiem nepieciešama plašāka sabiedrība, atzīmē psiholoģe. Ja ir mazbērni, tad kopā ar bērniem var laiku plānot tā, lai mazbērnus satiktu noteiktās dienās, nedēļas nogalēs vai retāk, ja bērni un mazbērni dzīvo ārzemēs. “Cikliskums palīdz saorganizēties un, piemēram, var noteikt, ka tikšanās ar mazbērniem būs katru piektdienu vai katru trešo svētdienu. Notikumu paredzamība senioram sniedz iespēju plānot, gaidīt šo tikšanos, padomāt par kopīgajām nodarbēm, cienastu. Paaudžu pēctecība ir ļoti svarīga, un savstarpējā komunikācija jāveido tā, lai pieņemama visiem. Bērniem arī jāsaprot, ka seniora pašsajūta, motivācija tikties var būt svārstīga. Ja arī pēdējā brīdī viņš, piemēram, veselības dēļ plānoto ciemošanos atsaka vai tamlīdzīgi, nevajadzētu dusmoties, bet pieņemt šo situāciju mierīgi,” aicina Kristīne Baranovska.
Jauns dzīves posms, jaunas iespējas
Vieglāk adaptēties jaunajā statusā ir tiem, kuri jau gadiem ir iesaistīti kādā pašdarbības kolektīvā, biedrībā, klubā, draudzē vai tamlīdzīgi. Viņiem jau ir gan noteikts grafiks, gan paziņu loks ārpus mājām. Aktīvie seniori turpina iesākto – dejot, dziedāt, vingrot, spēlēt šahu, bridžu, peldēt, gleznot u.tml. Grūtāk, ja senioram šajā pārmaiņu periodā jāiesaistās kaut kur no jauna, bet tas atkarīgs no rakstura un veselības.
“Visam jaunajam atvērtajiem cilvēkiem būs vieglāk pieteikties kādai socializējošai nodarbei, kautrīgākajiem – grūtāk. Arī šajā var palīdzēt bērni vai citi tuvi cilvēki, piemēram, atrodot tuvumā esošas nodarbes, noskaidrojot norises laikus, piedāvājot pirmajā reizē aiziet līdzi un pagaidīt, kamēr nodarbība beigsies. Iespējams, jāpalīdz sakārtot, kā finansiāli atbalstīt jauno izvēli. Bieži vien cilvēki šādās kopīgās nodarbēs izveido jaunas draudzības un pat romantiskas attiecības, satiekas arī ārpus nodarbībām utt. Sliktos laikapstākļos – rudenī, ziemā pieraduma pēc vieglāk palikt mājās, nekur nedoties, bet, ja ir nodarbības, noteikts iemesls iziet ārpus mājām, jādodas,” dažādo ārpus mājas nodarbju grafika lietderību komentē Kristīne Baranovska.
Rūpes par veselību – daļa no aktīvas ikdienas
“Lai arī pēc darba gaitu noslēguma ikdienas ritms mainās, rūpes par savu veselību un pašsajūtu joprojām ir ļoti svarīgas. Senioriem iesaku saglabāt regulārus ikdienas paradumus, būt kustībā atbilstoši savām spējām, pievērst uzmanību uzturam, pietiekamai šķidruma uzņemšanai, kā arī neatstāt novārtā profilaktiskās veselības pārbaudes. Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību savai pašsajūtai un laikus pārrunāt ar veselības aprūpes speciālistu ilgstošu nogurumu, apetītes pārmaiņas vai citus satraucošus simptomus,” atgādina “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Ja ikdienā ir jālieto vairāki medikamenti, būtiski ievērot ārsta norādījumus un nepārtraukt vai nemainīt to lietošanu patstāvīgi. Ja rodas jautājumi par zāļu lietošanu, iespējamām blaknēm vai dažādu preparātu saderību, farmaceits var palīdzēt rast atbildes un nepieciešamības gadījumā ieteikt konsultēties ar ārstu. Farmaceite atgādina, ka arī došanās uz aptieku kājām, ikdienas pastaigas vai nelieli mājas darbi var palīdzēt uzturēt kustību ieradumu, ja tie konkrētajam cilvēkam ir piemēroti.
Aptiekas apmeklējums senioram var būt arī iespēja uzdot jautājumus par medikamentiem, profilaksi un veselības paradumiem. Farmaceits var palīdzēt saprast, kad pietiek ar ikdienas paradumu pārskatīšanu un kad nepieciešama ārsta konsultācija.
Kas vēl noderēs seniora uzmundrinājumam?
Senioram ir svarīgi katru dienu atrast mazus priekus. Jo vairāk ikdienā laimīgu un patīkamu pārdzīvojumu, jo mazāka mentālās veselības grūtību iespējamība. Jāraugās, lai iknedēļas rutīnā būtu pietiekami daudz iemeslu laimes sajūtai. Konkrētais saraksts būs katram savs, turklāt ģimene vai cits tuvs cilvēks var palīdzēt formulēt šos mazos priekus rakstiski. Tā seniors ik pa laikam varēs ieskatīties pierakstos un sagādāt sev kādu priecīgu aktivitāti vai lietu, kas sniedz kaut mazu prieciņu.
Ikdienā noteikti vajadzētu uzturēt attiecības, un arī šeit senioram vajadzības gadījumā var redzamā vietā atrasties saraksts ar tuviniekiem, draugiem, paziņām, kam var piezvanīt, uzrakstīt, ar ko var norunāt satikties, piemēram, divas reizes mēnesī. Sociālie sakari ar ģimeni, draugiem un citiem cilvēkiem kopienā var padarīt senioru laimīgāku, kā arī uzlabot fizisko veselību un samazināt psihiskās veselības problēmu iespējamību.
Senioram noteikti jāparūpējas par jebkāda veida kustībām, jo mazkustīgums ir labi zināms kā demences riska faktors un regulāras senioru fiziskās aktivitātes ir saistītas ar kognitīvo procesu kvalitāti un dienas laikā ieteicams atrast veidu, kā kvalitatīvi izkustēties.
Lai cik cilvēkiem gados dažkārt negribētos, šķistu grūti un reizēm pat bezjēdzīgi, jārosina būt iespējami sociāli un fiziski aktīviem. Dažreiz ieteicama arī ārsta rehabilitologa konsultācija, fizioterapeita apmeklējums. Seniori, kuri socializējas, kuriem ir regulāras kustības, ilgāk saglabā labu kognitīvo stāvokli un arī dzīvesprieku.
Oktobrī Latvijā notiek pirmās Veselības senioru kluba semināru cikla nodarbības “Vesels seniors – drošs, aktīvs un informēts!”. Semināri sadarbībā ar “Mēness aptieku”, “Veselības centru apvienību” un “Centrālo laboratoriju” aizsākās Rīgā un turpinājās Talsos, Daugavpilī. Semināru ietvaros kopā ar veselības jomas speciālistiem pārrunā, kā ikdienas paradumi palīdz saglabāt veselību, kustīgumu un dzīves kvalitāti, notiek praktiska Veselības pietura senioriem ar vingrinājumiem drošākai ikdienai, veselības rādītāju mērījumiem, sarunas par medikamentu atbilstošu lietošanu un to, ko katram ir svarīgi zināt par savām laboratorijas analīzēm.
