Veselību uzturošie paradumi vairumam Latvijas iedzīvotāju nav kļuvuši par ikdienu, savukārt profilaktiskās pārbaudes visbiežāk kavē grūtības nokļūt pie speciālistiem, finanšu apsvērumi un laika trūkums, liecina diskusijas “Profilakses plaisa – cilvēka izvēle vai iespēju trūkums?” rīkotāju veiktā iedzīvotāju aptauja. Lai gan vizīte pie ģimenes ārsta ir visbiežāk minētais profilakses pasākums, pēdējā gada laikā to nav veikuši 52% iedzīvotāju.
Profilakses plaisu iespējams mazināt tikai ar dalītu atbildību – secināja Nacionālās profilakses dienas diskusijā. Iedzīvotājiem aktīvāk jāizmanto jau pieejamās profilakses iespējas un rūpes par veselību nevajadzētu atlikt līdz brīdim, kad parādās sūdzības. Vienlaikus profilaksei jākļūst saprotamākai un vieglāk pieejamai – nepieciešama ērtāka pieraksta un atgādinājumu sistēma, skaidrs valsts apmaksāto pārbaužu piedāvājums, saprotams pakalpojumu ceļš un pēctecīga diagnostika, kā arī vienlīdzīgāka pieejamība reģionos.
Profilaksei jābūt ērti sasniedzamai
“Veselības centru apvienības” un “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa uzsvēra, ka profilakses atlikšanai vienmēr ir vairāki iemesli – īpaši reģionos, kur veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai nepieciešams plānot gan ceļu, gan laiku. “Profilaksei jābūt vienkārši un ērti pieejamai. Digitalizācija var palīdzēt cilvēkiem saprast, kur un kā pieteikties pārbaudēm, savukārt profilakses paradumi jāmāca jau no bērnības. Taču profilakse nevar balstīties tikai uz cilvēka iniciatīvu – nepieciešams skaidrs, valsts apmaksāts profilakses minimums, personalizēti uzaicinājumi uz pārbaudēm, pakalpojumi tuvāk dzīvesvietai un savlaicīga piekļuve tālākai diagnostikai un ārstēšanai. Turklāt jāatminas, ka katrs profilaksē ieguldītais eiro ļauj ietaupīt sešus eiro turpmākajā ārstēšanas procesā, to ir apliecinājuši starptautiski pētījumi,” norādīja Zane Kaktiņa.
Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns atzina, ka veselības aprūpes pakalpojumu vispārējo pieejamību apgrūtina kopējais finansējuma trūkums. Vienlaikus daļa sekundārajai veselības aprūpei paredzētā profilakses finansējuma ik gadu netiek apgūta un tiek pārdalīta citiem pakalpojumiem. “Ja ğimenes ārsts gada laikā nav apmeklēts, profilaktiskā apskate reizi gadā ir bez maksas un bez pacienta līdzmaksājuma – aicinu šo iespēju izmantot. Vienlaikus mums visiem kopā jāstrādā, lai palielinātu izpratni un atsaucību vēža skrīningiem, kā arī citām profilaktiskajām pārbaudēm,” sacīja Āris Kasparāns. Viņš norādīja, ka patlaban tiek pilnveidota nosūtījumu sistēma un meklēts risinājums, lai līdztekus līdz šim izmantotajai uzaicinājuma vēstulei cilvēkus uz vēža skrīningu varētu nosūtīt arī elektroniski.
Katrs kontakts ar pacientu jāizmanto arī profilaksei
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs atzina, ka vizītes pie ģimenes ārstiem ir ļoti pieprasītas, tomēr profilakse reti ir galvenais apmeklējuma iemesls – cilvēki visbiežāk ierodas ar sāpēm, simptomiem vai citu jau radušos problēmu. Tāpēc katra vizīte jāizmanto arī, lai pārrunātu profilakses jautājumus. Viņš uzsver, ka pacientiem veselības aprūpes sistēma bieži vien nav pietiekami skaidra un saprotama, un plašāka digitālo risinājumu izmantošana varētu palīdzēt cilvēkiem laikus saņemt informāciju par nepieciešamajām pārbaudēm un saprast, kā rīkoties tālāk: “Jāpanāk, lai zināšanas par profilaksi pārvērstos konkrētā rīcībā. Vienlaikus jāsakārto arī pēcskrīninga izmeklējumu sistēma. Ja pēc pārbaudes cilvēkam uz nākamo izmeklējumu jāgaida trīs līdz pieci mēneši, tas nozīmē ilgstošu stresu un neziņu. Pacientam jābūt skaidram, kur vērsties, kā nokļūt pie vajadzīgā speciālista un ko darīt pēc diagnozes saņemšanas,” uzsvēra Ainis Dzalbs.
Zināšanas ne vienmēr pārtop rīcībā
Aptaujas dati iezīmē pretrunu starp zināšanām un reālo rīcību. 68% aptaujāto savas zināšanas un spēju izprast un izmantot ar veselību saistītu informāciju vērtē kā pietiekamas vai ļoti labas. Tomēr 42% atzīst, ka ikdienā nedara pietiekami, lai ilgtermiņā saglabātu labu veselību.
Arī ikdienas paradumi liecina, ka profilakse vēl nav kļuvusi par sistemātisku rīcību. 59% iedzīvotāju norāda, ka nesmēķē, 58% – ka veselības sarežģījumu gadījumā vēršas pie ārsta, bet profilaktiskās pārbaudes regulāri veic 54%. Regulāras fiziskās aktivitātes ikdienā ir 44% iedzīvotāju, veselīgu uzturu ikdienā cenšas ievērot 42%, pietiekami ilgu miegu – 39%, par emocionālo veselību rūpējas 31%, bet asinsspiedienu kontrolē 29% aptaujāto.
Iedzīvotāji sastopas ar šķēršļiem
Visbiežāk minētais šķērslis profilaktisko pārbaužu veikšanai ir grūtības nokļūt pie speciālistiem – to norādījuši 40 % iedzīvotāju. 38 % attur finanšu apsvērumi, bet 33% – laika trūkums. Tikai 13% norāda, ka viņiem nekas netraucē un nepieciešamos izmeklējumus viņi veic. Arī iespējamie risinājumi galvenokārt saistīti ar pieejamību un ērtumu. 74 % iedzīvotāju uzskata, ka vislielāko ieguvumu sabiedrības veselībai dotu ātrāka piekļuve speciālistiem, bet 67% – plašākas valsts apmaksātas profilaktiskās pārbaudes. 42% vēlas vienotu un ērtu pieraksta sistēmu, savukārt 24 % – atgādinājumus par veicamajām pārbaudēm.
Par Nacionālo profilakses dienu
Lai pievērstu uzmanību profilakses problēmām Latvijā, veicinātu sabiedrības izpratni, aktualizētu savlaicīgas rūpes par veselību un mazinātu šķēršļus pārbaužu veikšanai, veselības uzņēmumi “Veselības centru apvienība” (VCA), “Centrālā laboratorija” un “Mēness aptieka” kopā ar nozares partneriem iedibina Nacionālo profilakses dienu 9. septembrī.
Latvijā profilaksei tiek novirzīti 2,6% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem, kamēr OECD valstu vidējais līmenis ir 3,4%. Turklāt 2023. gadā Latvijas iedzīvotāju tiešie maksājumi veidoja aptuveni 35% no visiem veselības aprūpes izdevumiem – vairāk nekā divas reizes pārsniedzot ES vidējo rādītāju, kas bija 16%. Tas ir būtisks šķērslis veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
Profilakses nozīmi apliecina arī Latvijas sabiedrības veselības rādītāji. 2023. gadā veselīga mūža ilgums Latvijā bija 52,7 gadi – zemākais Eiropas Savienībā (ES), kamēr ES vidējais rādītājs sasniedza 63,1 gadu. Arī paredzamais mūža ilgums Latvijā būtiski atpaliek no ES vidējā: 2024. gadā tas Latvijā bija 76,4 gadi, salīdzinot ar 81,7 gadiem ES kopumā.
Vienlaikus profilaktiski un ārstējami novēršamās mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem ES. Izplatītākie nāves cēloņi jau gadiem saglabājas asinsrites sistēmas slimības, kas 2025. gadā veidoja aptuveni pusi no visiem nāves gadījumiem, un ļaundabīgie audzēji – aptuveni piekto daļu.
Reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju 2026. gada augustā veica “Mēness aptieka”, VCA un “Centrālā laboratorija” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot 1004 respondentus.
