Pasaules Sirds dienā, 29. septembrī, speciālisti atgādina – sirds un asinsvadu veselība ir visa organisma vispārēja stāvokļa atspoguļojums un ir cieši saistīta ar daudzu orgānu un sistēmu darbību. Cukura diabēts, aptaukošanās un nieru slimības būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību risku, savukārt sirds darbības traucējumi var negatīvi ietekmēt arī nieru funkciju, redzi un citus veselības aspektus.
“Sabiedrībā nereti dominē priekšstats par sirds un asinsvadu slimībām kā atsevišķu diagnozi, nevis visa organisma veselības stāvokļa atspoguļojumu. Slimības un paradumi, kas bojā asinsvadus – paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, cukura diabēts, smēķēšana un hronisks iekaisums – ietekmē organismu kopumā,” stāsta Alberts Bērziņš, kardiologs “Veselības centru apvienībā” (VCA).
Arī šogad maijā veiktās aptaujas* dati atklāja, ka iedzīvotāji biežāk sirds un asinsvadu slimības saista ar paaugstinātu asinsspiedienu, miokarda infarktu, asinsrites traucējumiem un insultu. Daudz retāk norādīta saikne ar citām veselības problēmām. Vielmaiņas traucējumus, tostarp cukura diabētu un aptaukošanos, ar sirds veselību saista tikai 37 % iedzīvotāju, nieru darbības traucējumus – 12 %, redzes traucējumus – 10 %, bet aknu, elpošanas, reproduktīvās un psihiskās veselības traucējumus – mazāk nekā 7 %.
Kad acis brīdina par sirds problēmām
VCA “AIWA Clinic” oftalmoloģe Dace Lietuviete atklāj – kad sirds un asinsvadu sistēma ir apdraudēta, arī acīs var parādīties brīdinājuma pazīmes. Tīklene ir viena no nedaudzajām vietām organismā, kur asinsvadus iespējams apskatīt tieši, tāpēc acs mugurējo daļu izmeklējums zināmā mērā var kļūt par “logu” uz asinsvadu veselību.
“Ja tīklenes vai redzes nerva apasiņošana ir nepietiekama, var rasties redzes miglošanās, redzes lauka defekti vai pēkšņs redzes zudums. Daļā gadījumu iemesls ir sirds un asinsvadu slimības – hipertensija, ateroskleroze, cukura diabēts, sirds ritma traucējumi vai asinsrites nepietiekamība. Ja pazīmes pamana laikus, dažkārt iespējams novērst redzes bojājumu vai mazināt kopējo insulta un miokarda infarkta risku,” norāda ārste. “Ja cilvēkam ir zināmi sirds un asinsvadu slimību riska faktori, acu pārbaudēm jābūt regulārām. To biežumu nosaka individuāli: daļai pacientu pietiek ar pārbaudi reizi gadā, bet diabēta, izteiktas hipertensijas, tīklenes asinsvadu slimību vai glaukomas riska gadījumā kontrole var būt vajadzīga biežāk,” atgādina oftalmoloģe Dace Lietuviete.
Kad cieš sirds, cieš arī nieres
Sirds un nieres ir divi svarīgi orgāni, kas darbojas “roku rokā” lai uzturētu organismu veselīgu. Sirds nodrošina nierēm nepieciešamo asins piegādi, savukārt nieres palīdz regulēt asins tilpumu un asinsspiedienu, izvadot lieko šķidrumu un nātriju. Tāpēc šo orgānu darbība ir cieši saistīta: ja kāds no tiem nedarbojas, kā nākas, problēmas rodas arī otram.
“Centrālās laboratorijas" Imunoloģijas un imūnhematoloģijas nodaļas vadītāja laboratorijas ārste un ģimenes ārste rezidentūrā Vlada Terepa uzsver, ka nieru un sirds slimību noteikšanā svarīgas ir savlaicīgas un regulāras analīzes, it īpaši cilvēkiem ar paaugstinātu risku – cukura diabēta pacientiem, cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un tiem, kuriem jau ir diagnosticētas sirds un asinsvadu vai citas hroniskas slimības. Ja nieres nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, atkritumvielu un šķidruma uzkrāšanās organismā var izraisīt enerģijas zudumu, koncentrēšanās grūtības, sliktu apetīti, pēdu un potīšu tūsku, kā arī biežāku urinēšanu, it īpaši naktī.
Nieru darbības izvērtēšanai bieži izmanto urīna analīzi. “Agrīnu nieru bojājumu savlaicīgi ļauj pamanīt olbaltumvielas albumīna noteikšana urīnā. Pat neliels albumīna daudzums urīnā var būt pirmais signāls, kas liecina gan par nieru bojājumu, gan par paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku,” skaidro ārste. “Paaugstināts kreatinīna līmenis var liecināt, ka ir traucēta nieru spēja attīrīt asinis, savukārt glomerulārās filtrācijas ātrums parāda, cik labi nieres kopumā tiek galā ar šo uzdevumu,” turpina Vlada Terepa. “Ja nieru slimība ir jau progresējusi, ārsts var nozīmēt arī papildu izmeklējumus, piemēram, vēdera dobuma ultrasonogrāfiju vai nieru audu biopsiju, kas ļauj spriest par bojājuma apmēru un raksturu.”
Kad sirds ietekmē smadzenes un nervus
Sirds sūknē aptuveni 20 % no ķermeņa asinsapgādes uz smadzenēm. Šīs asinis piegādā skābekli un uzturvielas, kas nepieciešamas kognitīvajām funkcijām, piemēram, atmiņai, koncentrēšanās spējām un problēmu risināšanai.
VCA neiroloģe Dace Sarkanābola-Bērziņa nosauc dažus smagus neiroloģiskus stāvokļus un slimības, ja smadzeņu asinsrite ir traucēta: “Pirmkārt jāmin insults, ko izraisa pārtraukta asins plūsma uz smadzenēm, bieži vien tromba (asins recekļa) vai plīsuša asinsvada dēļ. Savukārt demence ir hronisks smadzeņu asinsvadu bojājums, kas ietekmē atmiņu un lēmumu pieņemšanu. Visbeidzot noteikti jānosauc pārejošas išēmiskas lēkmes, kas ir īslaicīgi asinsrites traucējumi un var kalpot kā brīdinājuma zīme par turpmāku insultu.” Dažreiz šādu lēkmju laikā var veidoties mikroinsulti, tādiem jau izveidojoties vairākiem, attīstās kognitīvi traucējumi.
Speciāliste skaidro, ka tādas neiroloģiskas slimības kā primāras muskuļu saslimšanas, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcijas ir cieši saistītas ar sirds funkciju. “Tādēļ svarīga ir visaptveroša pacientu aprūpe: atzīstot neiroloģisko traucējumu ietekmi uz sirdi, ārsts var sniegt pilnvērtīgu aprūpi, pievēršoties gan pacienta stāvokļa neiroloģiskajiem, gan sirds aspektiem,” uzsver neiroloģe Dace Sarkanābola-Bērziņa.
Sirds un asinsvadu veselībai svarīga līdzestība
Līdzestība ārsta nozīmētajai terapijai svarīga ikvienam jau esošas slimības gaitas kontrolei un attīstības vai komplikāciju riska ierobežošanai. Sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane uzsver: “Ikdienā redzam sirds un asinsvadu slimību pacientus, kuri lieto medikamentus fragmentāri – kad atceras, kad jūtas slikti vai kad asinsspiediens paaugstinās. Šāda pieeja rada svārstības organismā, kas ilgtermiņā veicina asinsvadu bojājumu progresēšanu, nevis to kontroli. Farmaceita uzdevums ir palīdzēt pacientam mainīt domāšanas modeli no simptomu ārstēšanas uz slimības kontroli, skaidrot, ka terapijas mērķis ir samazināt riskus un sekas, kas parādās pēc gadiem. Līdzestība un regulāra rādītāju uzraudzīšana ir vienīgais veids, kā objektīvi novērtēt terapijas efektivitāti.”
Lai arī dzīvesveida ieteikumi mēdz šķist garlaicīgi un visiem zināmi, tie joprojām ir iedarbīgs veids, kā sargāt sirdi un asinsvadus – savu veselības rādītāju pārzināšana, regulāras fiziskās aktivitātes, uzturs, kaitīgo ieradumu atmešana ir pamatu pamats veselībai.
*Sociālās kampaņas “Dzirdi savu sirdi!” rīkotāju reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot 1004 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
