Karstums spēj nogurdināt teju ikvienu, pat tos, kas to mīl. Taču vienlaikus ar svīšanu, nogurumu un slāpēm, iespējams, ka organisms ir atūdeņojies, zaudējot tam svarīgās minerālvielas, vitamīnus, elektrolītus.
Kas liecina par elektrolītu zudumu?
Pretēji pieņemtajam uzskatam, ka vajag tikai iedzert ūdeni un kļūs labāk, bieži vien ar to nepietiek, jo organisms jau ir zaudējis elektrolītus, kas palīdz organismam normāli funkcionēt. “Elektrolīti ir minerālvielas, piemēram, nātrijs, kālijs, magnijs un kalcijs, kas organismā sadalās jonos un spēj vadīt elektriskos impulsus. Tādējādi tie nodrošina virkni būtisku funkciju – nervu impulsu pārvadi, muskuļu, tostarp sirds, saraušanos, šķidruma līdzsvaru un asinsspiediena regulāciju,” skaidro laboratorijas ārste Marija Dončaka, “Centrālās laboratorijas” Bioķīmijas un imūnķīmijas nodaļas vadītāja. Elektrolīti atrodas asinīs, šūnās un citos ķermeņa šķidrumos un ir iesaistīti gan normālas šūnu darbības nodrošināšanā, gan vielmaiņas un organisma iekšējās vides līdzsvara uzturēšanā.
Ārste norāda: “Ja pat nelielā karstumā vienmēr ir slikta pašsajūta un kāda vai vairākas no šīm pazīmēm – reibonis, sirdsklauves, trīce, vājums, muskuļu krampji, galvassāpes, apjukums vai ģībšanas sajūta – , to nedrīkst atstāt bez ievērības. Iespējams, šīs izpausmes ir saistītas ar nepietiekamu šķidruma uzņemšanu vai ar nātrija, kālija, magnija trūkumu, dzelzs deficītu vai anēmiju jeb mazasinību. Pie vainas var būt arī B grupas vitamīnu trūkums vai kāda slimība.”
Tādēļ Marija Dončaka aicina šādu simptomu gadījumā noteikti konsultēties ar ārstu, kurš, visticamāk, ieteiks veikt analīzes. “Nododot laboratorijā asins paraugu, var noteikt elektrolītu līmeni, hemoglobīna, glikozes, feritīna līmeni, pārbaudīt nieru darbības rādītājus. Sevišķi svarīgi tas ir cilvēkiem, kas slimo ar sirds un asinsvadu vai endokrīnās sistēmas slimībām, tāpat tiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi vai regulāri jālieto medikamenti hronisku slimību kontrolei.”
Riska grupā – bērni, seniori un hronisku slimību pacienti
Pateicoties svīšanai, karstā laikā elektrolītu zudums notiek straujāk, it īpaši fiziskas slodzes laikā. Cilvēks vienas stundas laikā var zaudēt līdz pat diviem litriem šķidruma, un kopā ar sviedriem tiek zaudēts nātrijs, kālijs, magnijs un citas minerālvielas. Papildu risks vasarā ir arī zarnu infekcijas un saindēšanās ar ēdienu, kas var izraisīt vemšanu vai caureju un pastiprināt šķidruma un elektrolītu zudumu vēl vairāk.
Īpaša uzmanība vasarā jāpievērš bērnu, senioru un hronisku slimību pacientu pašsajūtai, jo viņu organisms ātrāk zaudē šķidrumu un pārkarst. “Bērniem šķidruma rezerves organismā ir krietni mazākas, turklāt viņi nereti neapzinās, ka ir izslāpuši, un neprasa padzerties,” norāda ārste.
Savukārt vecāka gadagājuma cilvēku organismam, it sevišķi, ja ir hroniskas slimības, ir grūtāk uzturēt elektrolītu līdzsvaru un tas sliktāk pielāgojas šķidruma un elektrolītu zudumam. Marija Dončaka senioriem iesaka kontrolēt svarīgus veselības rādītājus, lietot šķidrumu ieteiktajā daudzumā un karstā laikā īpaši pievērst uzmanību pašsajūtai un nevēlamiem simptomiem. “Noteikti ir jāievēro ārsta rekomendācijas, jo, piemēram, sirds vai nieru mazspējas pacientiem var būt ierobežots ikdienā atļautais šķidruma daudzums.”
Atvaļinājums siltajās zemēs? Esi gatavs lielam karstumam
Pēdējos gados karstuma viļņi vasarā nereti skar iecienītus atvaļinājuma galamērķus tepat Eiropā, piemēram, Spānijā. Un kur nu vēl pārbaudījumi, ko sagādā ceļojums uz kādu eksotiskāku valsti, piemēram, Taizemi vai Ēģipti! Pirms atvaļinājuma siltajās zemēs ir rūpīgi jāpārdomā ceļojuma plāns, lai karstums to nesabojātu un nevajadzētu ārpus kārtas meklēt mediķu palīdzību. Ārste Marija Dončaka iesaka: “Pirms ceļojuma vajadzētu pārbaudīt veselību gan savai drošībai, gan sirdsmieram. Laika joslu maiņa, cits klimats, gaisa mitrums un augsta temperatūra, ierobežota iespēja padzerties tīru ūdeni, citādāks uzturs, garas pastaigas šādos neierastos apstākļos – tas viss var radīt papildu slodzi un stresu organismam. Laikus veiktas analīzes var palīdzēt konstatēt iespējamos riskus un labāk sagatavoties ceļojumam, piemēram, saprast, cik daudz šķidruma dienā būtu jāuzņem, lai organisms neatūdeņotos, vai kā pielāgot ikdienā lietojamo medikamentu devas, ņemot vērā karstumu.”
Lai analīžu rezultāts būtu korekts un informatīvi noderīgs, ieteicams:
- pirms analīžu nodošanas ievērot 8–12 stundu pārtraukumu kopš pēdējās ēdienreizes;
- iepriekšējā dienā dzert pietiekami daudz ūdens, bet pirms analīžu nodošanas – glāzi ūdens;
- 24–48 stundas pirms asins parauga nodošanas nav vēlama intensīva fiziska un emocionāla slodze;
- uz analīzēm doties pēc labi gulētas nakts un bez stresa, jo nekvalitatīvs miegs un spriedze vai akūta saslimšana var īslaicīgi izmainīt dažus rādītājus;
- daži medikamenti vai uztura bagātinātāji var ietekmēt noteiktus rādītājus, tāpēc pirms analīžu nodošanas vajadzētu informēt ārstu vai laboratoriju par to lietošanu.
Kāpēc elektrolīti ir tik svarīgi un kā tos vislabāk uzņemt?
Sertificēts “Mēness aptiekas” farmaceits Kristaps Moločenko uzsver, ka ar sviedriem galvenokārt organisms zaudē nātriju (par to liecina sviedru sāļums). Savukārt, zaudējot nātriju, no organisma pazūd arī kālijs un magnijs. Farmaceits skaidro: “Karstā laikā magnijs ir svarīgs normālai muskuļu darbībai. Ja magnija līmenis ir normāls, muskuļu krampji nerodas. Tāpat der atcerēties, ka karstumā lielāka slodze ir sirdij un magnijs tai palīdz gan sūknēt asinis, gan uzturēt ritmu. Magnijam ir sava loma arī nervu sistēmas darbībā – tas to nomierina, piedalās stresa hormona kortizola izdalīšanās regulācijā.”
Mediķi norāda, ka karstā vasarā ieteicams visu laiku uzņemt šķidrumu, kura sastāvā vēlams būt elektrolītiem. Kristaps Moločenko stāsta, ka aptiekās ir pieejamas dažādas elektrolītu formas – gan šķidruma, gan tablešu, gan ūdenī izšķīdināma pulvera veidā un to lielākā priekšrocība ir līdzsvarots sastāvs, kas veicina samērā ātru elektrolītu līmeņa atjaunošanos organismā. Tāpat farmaceits atgādina, ka papildu šķidrumu var uzņemt, lietojot uzturā augļus un ogas, piemēram, izbaudīt zemeņu laiku, ēst arbūzus, gurķus, spinātus. Savukārt Marija Dončaka atgādina, ka minerālvielu un vitamīnu rezerves var papildināt arī ar gaļas un dārzeņu buljonu, paniņām, kefīru, jaunajiem kartupeļiem, griķiem, auzu pārslām un pilngraudu produktiem. Labs kalcija avots ir piena produkti.
Par daudziem izotoniskajiem dzērieniem, ko piedāvā dažādi pārtikas ražotāji, farmaceits ir skeptisks: “Ja vien neesi sportists, kam ir liela fiziska slodze un nepieciešamība pēc treniņa ātri atjaunoties, labāk izvēlies sāļāku minerālūdenī, jo izotoniskie dzērieni bieži vien satur cukuru, ogļhidrātus.”
Vēl mazliet sīkāk par analīzēm
Analīzes ērti un arī bez ārsta nosūtījuma var veikt, izvēloties kādu no analīžu komplektiem, kas apvieno vairākus rādītājus un ir veidoti dažādām vajadzībām, teiksim, vegāniem un veģetāriešiem, jaunajām māmiņām vai ofisa darbiniekiem. Piemēram, profilaktisku pārbaudi nodrošina “Vispārīgs veselības novērtējums”, fiziski aktīviem cilvēkiem vai tiem, kas plāno uzsākt sportisku dzīvesveidu, pieejams “Sporta veselības skrīnings”, savukārt noguruma simptomus ļauj izvērtēt “Hronisks stress”.
“Šī pieeja ir piemērota, ja simptomi ir neskaidri vai daudzveidīgi, ilgstoši tiek lietoti vairāki uztura bagātinātāji, labu laiku nav pārbaudīta veselība vai ir paaugstināts noteiktu slimību risks. Piemēram, hronisks nogurums var būt saistīts kā ar dzelzs un B12 vitamīna deficītu, tā ar vairogdziedzera darbības, cukura vielmaiņas traucējumiem vai iekaisumu,” paskaidro Marija Dončaka.
Savukārt atsevišķu rādītāju pārbaude vairāk piemērota tad, ja ir noteikti simptomi vai aizdomas par konkrētas uzturvielas, piemēram, dzelzs vai D vitamīna, deficītu un nepieciešams izvērtēt terapijas efektivitāti. “Piemēram, ja ir aizdomas par dzelzs trūkumu, pārbauda feritīnu un pilnu asins ainu. Ja vegāns sūdzas par nogurumu – B12 vitamīna līmeni un dzelzs vielmaiņu,” konkrētus piemērus min laboratorijas ārste Marija Dončaka.
