Diez vai ir kaut viens pieaudzis cilvēks, kurš nebūtu dzirdējis par profilakses nozīmi veselības saglabāšanā. Taču, cik ir to, kuri patiesi izprot tās jēgu un īsteno mērķtiecīgu profilaksi, kas rezultējas ar ilgākiem kvalitatīvas dzīves gadiem?
Noskaidro ģimenes mantojumu
Internās medicīnas ārste “Veselības centru apvienībā” (VCA), dienas stacionāra “Aura Premium” vadītāja Inga Orleāne uzsver: “Lai profilakse būtu jēgpilna, ir svarīgi saprast, kas var būt tavas veselības vājākais posms, tādēļ ir noderīgi uzzināt, ar ko slimojuši tuvi radinieki iepriekšējās paaudzēs un izveidot tādu kā veselības ģenētisko koku. Tas palīdz apzināt iespējamos riskus.
Ģenētiski ir autosomāli recesīvie un autosomāli dominantie genotipi. Protams, var mēģināt arī rēķināt, vai konkrētam cilvēkam var būt gēnu komplekts, kas nosaka tās vai citas saslimšanas iespējamību, taču šis pasjanss nereti neko neparāda.
Ticamākais paņēmiens, kā noskaidrot, ir ģenētisko analīžu veikšana. Mūsdienās ir pieejama piedzimstot, saglabāšana cilmes šūnu bankā. Piemēram, ja ģimenē vairākās paaudzēs bērniem ir bijusi leikoze, var izšķirties par šādu soli un saglabāt cilmes šūnas, lai tās izmantotu veselības atgūšanai, ja rastos šāda nepieciešamība. Jā, cilmes šūnu saglabāšana nozīmē papildu izdevumus, taču arī ārstēšanās no smagas slimības kādā brīdī kļūst par smagu finansiālu slogu.”
Koncentrējies uz vājāko posmu
Apkopojot informāciju par ģimenes locekļu slimības vēsturi, ir jāizvērtē savi vājākie posmi veselībā un jāveic atbilstoša profilakse. Ārste skaidro: “Ir liela varbūtība, ka var attīstīties kuņģa čūla, ja tā ir bijusi iepriekšējās paaudzēs, tātad to vajag uzraudzīt. Kā? Piemēram, veicot testu uz antivielām. Tas nav lēts, taču viegls tests, kur antivielas nosaka izelpā. Ja konstatē helikobaktērijas, būs jāizlieto antibiotiku kurss.
Cits piemērs: ja bērnībā piedzīvotas epilepsijas epizodes un, lietojot medikamentus, tās neatkārtojas, tāpat ir regulāri jāveic elektroencefalogramma. Bērnībā – reizi trijos gados, pieaugušā vecumā – reizi piecos gados.
Ja vecākiem ir astma, pastiprināti jāpievērš uzmanība alerģijas paneļiem.
Ja vecāki slimo ar HOPS, turklāt smēķē, bērnam pieaugot jāņem vērā, ka noteikti nedrīkst smēķēt. Tiesa, slimību var provocēt arī vide. Un ne tikai. Profesijas, kas šai ziņā Latvijā atzītas par īpaši kaitīgām, ir frizieris un konditors.
Nodarbošanās kā svarīgs faktors jāizvērtē arī stresa līmeņa kontekstā, jo ikdienas darbs augsta stresa apstākļos var veicināt hipertensijas (paaugstināta arteriāla asinsspiediena) vai, piemēram, kuņģa čūlas attīstību.
Secinājums: noskaidrojot, ar kādiem riskiem un apdraudējumiem ir jārēķinās, svarīgi izveidot savu veselības profilakses plānu,” rosina Inga Orleāne.
Pārņem veselības monitoringu
Bērnībā veselības profilakse ir vecāku atbildība. Latvijas normatīvie akti paredz, ka patstāvīgi lemt par savu veselību var no 14 gadu vecuma. Ja, piemēram, vecāki nav piekrituši bērnu vakcinēt, kaut gan zināms, ka vakcinācija ir pārbaudīts profilaktisks veids, kā pasargāt no smagas saslimšanas ar infekciju slimībām, sasniedzot 14 gadu vecumu (un izrunājot ar savu ģimenes ārstu), pusaudzis šādu lēmumu var pieņemt patstāvīgi.
Ārste uzsver: “Pieaugušā vecumā veselības monitorings ir jāņem savās rokās. Kas būtu darāms? Vismaz vienu reizi gadā jāveic pilnas asins ainas analīze, iekļaujot iekšējo orgānu – aknu (ALAT, ASAT), nieru (kreatinīns, glomerulārās filtrācijas ātrums, urīnviela), aizkuņģa (lipāze, amilāze) – marķierus. “Turklāt analīžu rezultātus nevajadzētu vērtēt tikai pēc principa – rādītājs ir vai nav paaugstināts vai pazemināts. Būtiski ir saprast, cik liela ir novirze, kādi ir pārējie rādītāji un kāda ir citu veselības faktoru iespējamā ietekme uz rezultātu,” papildina ārste Jana Osīte, “Centrālās laboratorijas” laboratorijas vadītāja.
Vēdera dobuma pārbaudei jāveic ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējums: līdz 40 gadu vecumam – vienu reizi piecos gados, pēc tam – reizi trijos gados.
Tāpat visiem vajadzētu veikt plaušu rentgenu (divās projekcijās) vismaz reizi divos gados. Turklāt tas viss darāms arī tad, ja nav nekādu sūdzību.
Protams, sievietēm regulāri jāapmeklē ginekologs, vīriešiem – urologs, lai veiktu prostatas izmeklēšanu. Jauniem vīriešiem bieži sastopami kalcināti, kas nozīmē, ka viņi ir pārdzīvojuši vairākus iekaisums (liecina par vairāku partneru maiņu).”
Kontrolē holesterīna līmeni
Jāņem vērā, ka ar gadiem var attīstīties sirds un asinsvadu riska slimības, piemēram, ateroskleroze. Viens no tās izraisītājiem ir paaugstināts holesterīna līmenis. Inga Orleāne skaidro: “Tiek uzskatīts, ka 33 gadi ir “zenīta” laiks – vielmaiņa un citas organisma iekšējās reakcijas strādā vislabāk. Tas turpinās aptuveni 10 gadus un tad sāk samazināties. Lai organisms šajā 10 gadu posmā spētu tik daudz darīt, tam nepieciešama enerģija, un holesterīns ir enerģija. Ja cilvēks ir aktīvs, viņš enerģiju iztērē, taču vajadzētu pievērsts uzmanību, vai tas patiešām izdodas. Novērots, ka augsta blīvuma holesterīnu iztērē, bet zema blīvuma holesterīnu – nē, un tas sāk nogulsnēties, līdz ar to analīzēs var parādīties augsts holesterīna līmenis. Tātad šis rādītājs ir regulāri jāuzrauga.
Ja augsts holesterīns ir ilgākā laika posmā, taču nav liekā svara, cukura diabēta predispozīcijas vai dishormonālās aktivitātes, ir vērts veikt Duplex izmeklējumu kakla asinsvadiem, lai secinātu, vai tajos ir aterosklerotiskas izmaiņas. Ja holesterīna līmenis ir normāls, profilaktiski šis izmeklējums nav jāveic.”
Mēri arteriālo asinsspiedienu
Arteriālais asinsspiediens ir vēl viens rādītājs, ko ikvienam svarīgi zināt un uzraudzīt tāpēc vien, ka veselībai nelabvēlīgo paaugstināto asinsspiedienu jeb hipertensiju var nejust, kamēr tā “klusām” bojā orgānus.
“Arteriālās hipertensijas gadījumi aizvien biežāk raksturīgi arī jauniem cilvēkiem, kas nozīmē, ka jālieto medikamenti asinsspiediena pazemināšanai, taču, ja uzsāk lietot zāles, tās visticamāk būs jālieto visu mūžu. Tādēļ jaunam cilvēkam rekomendēju doties pie oftalmologa, kurš apskata acs ābola pamatni. Ja ir izmainīts kapilārais tīklojums, ir skaidrs, ka paaugstināts asinsspiediens boja mērķa orgānus, un pirmais no tiem – acis. Ja izmaiņas nekonstatē vai tās ir uz robežas, taču ģimenes anamnēzē ir hipertensija, acis jāmonitorē regulāri un, līdzko parādās izmaiņas, jāsāk pastāvīgi lietot medikamentus asinsspiediena pazemināšanai. Apskatīt kapilāro tīklojumu acs ābola pamatnē nav standarta izmeklējums. Ir rūpīgi jāizvēlas oftalmologu, kurš šādu izmeklējumu var veikt,” norāda Inga Orleāne.
Ņem vērā organisma novecošanos
Viens ir skaidrs, pat, ja profilaksei tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, 50 gados cilvēks nevar justies, kā 25 gadu vecumā, un 25 gados – kā bērnībā. Organisms atrodas nepārtrauktā mainībā un ar laiku noveco, tādēļ, domājot par jēgpilnu profilaksi, jāņem vērā arī katra dzīves posma īpatnības un vajadzības. Ārste skaidro: “Sievietēm premenopauzē (to gan dažkārt ir grūti precīzi saprast) vai no aptuveni 42 gadu vecuma ieteicams veikt osteodensitometriju jeb kaulu blīvuma izmeklējumu.
Noderīga būs arī vairogdziedzera ultrasonogrāfija (veicama retāk nekā vēdera dobuma USG), jo izplatīta problēma ir vairogdziedzera mezgli, kas, kā liecina pētījumi, korelē ar stresa līmeni. Ja mezgli ir konstatēti, svarīgi saprast, vai tie aug un vai ir hormonāli aktīvi, ar pavadošiem simptomiem – trauksmi, miega traucējumiem, svara zudumu utt.. Visbiežāk mezgli neizraisa hormonālo aktivitāti, taču tie var augt un ar laiku nospiest blakus esošos asinsvadus un nervus, var radīt rīšanas traucējumus.
Ja paaugstināta holesterīna gadījumā jau ir veikts Duplex izmeklējums kakla un galvas asinsvadiem, pēc kāda laika ir vērts skatīt arī kāju asinsvadus.
Īpašu uzmanību jāpievērš sirds veselībai. Ehokardiogrāfijas izmeklējumu pirmo reizi veic ļoti agrīni pēc dzimšanas, tad – pirmsskolas vecumā, pēc tam – posmā no 1.- 6. klasei, tad – ap 18 gadiem. Pieaugušā vecumā profilaksei šo izmeklējumu ieteicams veikt reizi piecos gados.
Ja nav sūdzību, elektrokardiogrammu var veikt reizi trijos gados. Ja ir sūdzības par sirds ritma traucējumiem, piemēram, pārsitieniem, būs vajadzīga Holtera monitorēšana.
Reizi gadā, veicot profilaktisko asins analīzi ar bioķīmiju, var atzīmēt arī homocisteīnu un kardiomarķierus. Ja rādītāji atbilst normai, padziļināta izmeklēšana nav nepieciešama.
Sasniedzot 40 gadu vecumu, reizi piecos gados jāveic fiziskās slodzes tests – veloergometrija.”
Izproti profilakses uzdevumu
Profilakses mērķis ir laikus diagnosticēt veselības problēmu un izdarīt visu, lai neļautu tai attīstīties. Internās medicīnas ārste Inga Orleāne atzīst: “Vecākā un vidējā paaudze bieži vien domā: kamēr nav sūdzību, par veselību var nelikties ne zinis. Arī bērnus veselības jautājumos audzinām nepareizi – sabiedrībā nav ierasts, rosināt atpazīt sava ķermeņa sajūtas, izzināt to, izprast. Valsts veselības aprūpes politikas prioritāte jau ilgstoši ir galvenokārt ārstēšana nevis profilakse. Tā nav pareiza pieeja! Profilakse ir izdevīga – jo mazāk sabiedrība slimo, jo mazāk naudas nepieciešams dažādām ārstēšanas pozīcijām, kas nereti ir ārkārtīgi dārgas. Tiesa, profilaktiskās pārbaudes, izņemot valsts skrīninga programmas, kas nenoliedzami ir laba iespēja, šobrīd pacientiem jāapmaksā pašiem. Taču, ja cilvēks vēlas būt ar vienu kāju nākotnē, ir jāsāk ar pareizu pieeju savai veselībai ilgtermiņā un profilaksi jau šodien.”
Lai aktualizētu profilakses iespējas un problēmas Latvijā, veicinātu sabiedrības izpratni, akcentētu savlaicīgas rūpes par veselību un mazinātu šķēršļus pārbaužu veikšanai, veselības uzņēmumi “Veselības centru apvienība” (VCA), “Centrālā laboratorija” un “Mēness aptieka” kopā ar nozares partneriem iedibina Nacionālo profilakses dienu septembrī un profilakses mēneša aktivitātes vairāk: www.veseliba.lv
