Jaunu gadu lietderīgi uzsākt ar apņemšanos pievērsties veselības profilaksei, tostarp, izmantojot visas valsts piedāvātās iespējas. To īstenot ir daudz vienkāršāk, nekā ieviest lielas pārmaiņas, piemēram, nomest 10 kg vai ik dienu vingrot. Gada pirmais – dzemdes kakla vēža modrības – mēnesis atgādina, cik svarīgi ir atsaukties uzaicinājumam veikt dzemdes kakla vēža skrīningu.
“Dzemdes kakla vēža skrīnings ir vērsts uz pirmsvēža izmaiņu atklāšanu – tās parasti attīstās pakāpeniski un var parādīties vairākus gadus pirms vēža, ko galvenokārt izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Skrīnings ļauj savlaicīgi atklāt un ārstēt šīs izmaiņas, tādējādi novēršot vēža attīstību,” skaidro ginekoloģe “Veselības centru apvienībā”, Latvijas Kolposkopijas biedrības priekšsēdētāja Olga Plisko. Viņa uzsver, ka uzaicinājums uz skrīningu jāuztver kā iespēja parūpēties par savu veselību un slimību apsteigt pirms nopietnām sekām.
Tomēr skrīninga aptvere Latvijā vēl ir zemāka, nekā būtu vēlams – 2024. gadā 57 %, tādēļ profilakses iespēju izmantošana joprojām ir svarīgs sabiedrības veselības uzdevums. Jo vairāk sieviešu regulāri veic skrīningu, jo biežāk iespējams izmaiņas pamanīt agrīni – laikā, kad tās ir ārstējamas un prognoze ir labvēlīga.
Kurš kuru pamudinās?
Profilaksē izšķiroša nozīme ir veselībpratībai – jo labāk cilvēks saprot, kā organismā attīstās slimības, jo vieglāk pieņem lēmumu rīkoties laikus. Tajā pašā laikā ne vienmēr informācija par profilaksi sasniedz cilvēkus viņiem saprotamā un iedrošinošā veidā, un tas atspoguļojas arī skrīninga aptverē.
Svarīga loma šeit ir ģimenei un tuviniekiem – saruna bieži kļūst par pamudinājumu, kas palīdz neatlikt veselības pārbaudes uz vēlāku laiku. “Reizēm pietiek ar vienu jautājumu vai atgādinājumu, lai ieplānotu vizīti un justos drošāk par savu veselību. Piemēram, ja manā praksē mamma atved uz konsultāciju meitu, es vienmēr jautāju, kad mamma pati pēdējo reizi bijusi pie ginekologa. Savukārt sievietei, kurai ir pusaudži, vaicāju, vai viņi ir vakcinēti pret CPV,” stāsta Olga Plisko.
Labākā profilakse – vakcinācija
Dzemdes kakla vēža profilaksē būtiska loma ir vakcinācijai pret CPV. Olga Plisko atgādina, ka Latvijā sabiedrībai vēl ir liels potenciāls samazināt ar CPV saistīto vēžu risku – ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī rīkles, mutes, taisnās zarnas un citus ļaundabīgus audzējus. “Vairākus pēdējos gadus Latvijā vakcinācijas aptvere pret CPV bija ap 60 % (Pasaules Veselības organizācijas mērķis – 90 %), taču 2024. gadā pirmo vakcīnas devu bija saņēmušas vien nedaudz vairāk nekā 40 % meiteņu, un līdzīgi rādītāji ir arī zēniem,” norāda speciāliste.
“Vakcinācija pirms saskares ar CPV ir efektīvākais veids, kā nākotnē izvairīties ne tikai no dzemdes kakla vēža, ko šis vīruss izraisa, bet arī citiem vēža veidiem, piemēram, mutes, rīkles un zarnu vēža,” skaidro ārste. Piemēram, Dānijā, pateicoties vakcinācijai un valsts skrīninga programmai, nepilnas desmitgades laikā ir izdevies teju pilnībā izskaust augsta riska CPV paveidus, ko saista ar vēža attīstību.
Par valsts līdzekļiem pret CPV var vakcinēties jaunieši vecumā no 12 līdz 25 gadiem (ieskaitot), kā arī atsevišķas riska grupas, piemēram, sievietes ar imūnsupresiju, sievietes ar atklātām vidēji smagām vai smagām pirmsvēža izmaiņām un tās, kurām bijusi izmaiņu ārstēšana. Ja sieviete neietilpst nevienā no šīm grupām, bet vēlas vakcinēties, to iespējams darīt par saviem līdzekļiem, iepriekš pārrunājot ieguvumus ar ginekologu vai ģimenes ārstu.
“Svarīgi atcerēties – arī pēc vakcinācijas skrīnings joprojām ir nepieciešams. Vakcīna būtiski samazina risku, taču neaizstāj regulāras pārbaudes,’’ papildina “Centrālā laboratorija” Histoloģijas un citoloģijas nodaļas ārste Anastasija Basoka.
Pozitīvs ieradums atmaksājas
Sievietes, kurām ir savs ginekologs un kuras pie ārsta dodas regulāri, biežāk izmanto arī valsts apmaksātā skrīninga iespējas. “Pašlaik daudziem ginekologiem, kuriem ir līgumsaistības ar Nacionālo veselības dienestu, kā arī tiem, kuri strādā lielās medicīnas iestādēs, ir pieeja skrīninga datubāzei – sistēmā var redzēt, vai sievietei ir aktīvs kāds no uzaicinājumiem (mamogrāfija vai dzemdes kakla skrīnings). Ja uzaicinājums nav izmantots, iesaku to izdarīt uzreiz,” norāda daktere Plisko.
Regulāras vizītes palīdz arī nepalaist garām uzaicinājuma vēstuli un laikus izmantot skrīningu. Tomēr jāņem vērā, ka ne visiem speciālistiem ir pieeja šai datubāzei – piemēram, ja ārsts pieņem privātpraksē bez līguma ar Nacionālo veselības dienestu. Tāpēc svarīgi, lai sieviete pati seko līdzi valsts nosūtītajai informācijai un savlaicīgi izmanto skrīningu.
“Saņemot uzaicinājumu uz skrīningu, var pieteikties pie jebkura ginekologa – gan valsts, gan maksas speciālista. Analīzi apmaksā valsts, tātad sievietei tā ir bez maksas, bet par vizīti būs jāmaksā atbilstoši konkrētā speciālista vai klīnikas cenrādim,” saka Olga Plisko.
Rezultāta interpretācija – ārsta kompetencē
Lai skrīnings būtu tiešām vērtīgs, svarīga ir ne tikai sievietes atsaucība, bet arī laboratoriskā izmeklējuma kvalitāte un precizitāte. “Mūsdienās arvien biežāk tiek apspriesta digitālo tehnoloģiju izmantošana citoloģijā, tostarp paraugu skenēšana un mākslīgā intelekta risinājumi, kas var kalpot kā palīglīdzeklis ārsta citologa darbā. Tomēr diagnostikas kvalitāte un gala slēdziens joprojām ir ārsta citologa atbildība un lielā mērā ir atkarīga no viņa profesionālās pieredzes,” skaidro Anastasija Basoka.
Vienlaikus ārste uzsver, ka skrīnings nav diagnoze: “Skrīninga atbilde norāda, vai ir konstatētas izmaiņas un vai nepieciešama tālāka izvērtēšana. Tieši tāpēc rezultātus nevajadzētu interpretēt pašai – īpaši, ja tajos minētas kādas izmaiņas. Turpmāko rīcību nosaka ginekologs, izvērtējot kopējo klīnisko situāciju.”
Tālākais scenārijs
Skrīnings palīdz savlaicīgi pamanīt izmaiņas un izvērtēt risku. “Ja skrīninga rezultātā ir konstatētas izmaiņas (kas visbiežāk ir labdabīgas), jāveic kolposkopija. “Tikai pēc šī izmeklējuma un papildu analīzēm kļūst skaidrs, kas tieši notiek ar dzemdes kakliņu. Vairumā gadījumu turpmākā rīcība ir novērošana vai veiksmīga ārstēšana,” norāda ginekoloģe Olga Plisko.
Kolposkopija ir nesāpīgs izmeklējums, kura laikā dzemdes kakliņu apskata ar speciālu ierīci, un nepieciešamības gadījumā tiek paņemtas papildu analīzes. “Pirmsvēža izmaiņas var būt vieglas, vidējas vai izteiktas (CIN-1, CIN-2, CIN-3). Vieglas izmaiņas parasti nav bīstamas, tāpēc pietiek ar novērošanu. Vidējas un smagas izmaiņas visbiežāk ārstē, veicot nelielu manipulāciju – ar īpašu instrumentu no dzemdes kakla noņemot izmainītos audus. Parasti to dara, izmantojot vietējo atsāpināšanu,” skaidro ārste.
Pēc sešiem mēnešiem jāpārliecinās, ka ārstēšana bijusi veiksmīga – sievietei vēlreiz jāapmeklē ārsts un jāveic atkārtotas analīzes (CPV un šķidruma citoloģija). “Ja rezultāti ir labi, nākamā skrīninga pārbaude 25 līdz 29 gadus vecām sievietēm jāveic pēc trim gadiem, vecākām – reizi piecos gados. Ja tomēr saglabājas izmaiņas vai analīzēs joprojām uzrādās CPV (aptuveni vienā no 10 gadījumiem), sievieti turpina novērot speciālists,” skaidro Olga Plisko.
Izmanto iespēju izvairīties no vēža!
Skrīnings nav tikai analīze – tā ir iespēja laikus ieraudzīt to, kas vēl nav kļuvis par slimību, un rīkoties. “Veselībā visvērtīgākie ieguldījumi ir tie, ko veicam tad, kad viss vēl ir labi,” uzsver laboratorijas ārste Anastasija Basoka. “Tas nozīmē mazāk satraukuma nākotnē, vairāk drošības, vairāk brīvības dzīvot pilnvērtīgi.”
Tāpēc, ja esi saņēmusi uzaicinājuma vēstuli, neatliec vizīti pie ārsta. “Skrīnings un vakcinācija ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā jau šodien ielikt stabilu ieguldījumu savā veselības bankā nākotnei,” rezumē ginekoloģe Olga Plisko.
“Veselības centru apvienība”
AS “Veselības centru apvienība” VCA ir pieejamākais veselības aprūpes uzņēmums Latvijā, kas sniedz medicīnas pakalpojumus Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Olainē, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Talsos un Bauskā. VCA pakalpojumi ir pieejami 28 klīnikās un doktorātos visā Latvijā, tostarp arī specializētajās klīnikās EGV, AIWA Clinic, GK Neiroklīnika, DiaMed un VCA Dent.
Apkalpojot vairāk nekā 160 000 pacientu vizītes mēnesī un nodrošinot pakalpojumus 120 specialitātēs, VCA strādā vairāk nekā 2 200 darbinieku, no tiem gandrīz 1 000 ārstu un teju 800 citi veselības aprūpes speciālisti. Pakalpojumu klāsts ietver dažādu augsti kvalificētu speciālistu un ģimenes ārstu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, rehabilitāciju, zobārstniecību, ķirurģiju un estētisko medicīnu. 2025.gada Baltijas zīmolu un patērētāju dzīvesveida pētījumā “Baltic Brand Capital 2025” VCA atzīta par otro Latvijas cilvēcīgāko zīmolu un cilvēcīgāko zīmolu veselības aprūpes nozarē.
“Centrālā laboratorija”
SIA “Centrālā laboratorija” ir modernākā laboratorija Baltijā un viens no vadošajiem augstas kvalitātes laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, nodrošinot ērtu, ātru un precīzu izmeklējumu pieejamību pacientiem un ārstiem vairāk nekā 100 filiālēs jeb paraugu ņemšanas punktos un 13 testēšanas laboratorijās visā valstī.
“Centrālā laboratorija” ik darbdienu apkalpo vidēji 7500 pacientu un kopumā piedāvā vairāk nekā 1000 dažādu testu veidu, kā arī ir viena no retajām privātajām laboratorijām, kas Latvijā nodrošina arī histoloģijas izmeklējumus, kas ir īpaši būtiski vēža skrīningā.
Plašāka informācija
Līga Ribkinska
AS “Repharm” komunikācijas direktore
+371 22302996
