Stress ir dabiska fiziskā un mentālā reakcija uz dažādiem dzīves notikumiem. Tie var būt patīkami vai arī tādi, kas izraisa nepatīkamas emocijas. Vairāk negatīvu notikumu, augstāks stresa līmenis, un jo ilgstošāks ir stress, jo tas bīstamāks veselībai.
Stresa laikā tavā organismā izdalās hormoni – adrenalīns un kortizols. Tie izraisa noteiktas ķermeņa reakcijas – sirdsdarbības un elpošanas paātrināšanos, muskuļu saspringumu. Stresa hormoni liek asinsvadiem sašaurināties un novirzīt muskuļiem vairāk skābekļa, lai tev būtu enerģija rīkoties, taču tas paaugstina asinsspiedienu. Šāda reakcija ir izstrādāta, lai aizsargātu organismu ārkārtējās situācijās un tu spētu ātri reaģēt.
Kavē sapulci, sēžot sastrēgumā? Rodas stress. Konfliktē ar tuvu cilvēku? Atkal izjūti stresu. Kas notiek, ja ķermenis reaģē uz stresu pārlieku bieži, piemēram, katru dienu vairākas reizes? Stress iegūst hronisku formu un pārvēršas draudā tavai veselībai. Izplatītākie hroniska stresa simptomi ir aizkaitināmība, trauksme, depresija, galvassāpes, bezmiegs.
Hroniska stresa iespējamās sekas
- Pārmērīga alkohola lietošana vai narkotiku atkarība.
- Pārmērīga vai nepietiekama ēšana.
- Palielināts insulta vai sirdslēkmes risks.
- tipa cukura diabēta attīstības risks, jo stresa laikā asinīs paaugstinās glikozes līmenis.
- Gremošanas sistēmas traucējumi, piemēram, paaugstināta kuņģa skābe, kuņģa čūlas risks.
- Traucēts pārtikas pārstrādes process, izraisot caureju vai aizcietējumus, sliktu dūšu, vemšanu.
- Galvassāpes, muguras un plecu sāpes un sāpes citās ķermeņa daļās kā muskuļu sasprindzinājuma rezultāts. Ar laiku – nepieciešamība pēc pretsāpju medikamentu lietošanas.
- Vīrietim – traucēta spermas ražošana, erektilā disfunkcija vai pat impotence. Īstermiņā stresa ietekmē vīrieša organisms var saražot vairāk testosterona, taču iedarbība nav ilgstoša, un, ja stress ir bieži, testosterona līmenis pazeminās.
- Palielināts vīriešu reproduktīvo orgānu (prostatas, sēklinieku) infekcijas risks.
- Sievietēm – menstruālā cikla izmaiņas, kas izpaužas kā neregulāras, smagākas vai sāpīgākas menstruācijas.
- Pastiprināti menopauzes simptomi – karstuma viļņi, nervozitāte, miega traucējumi.
- Imūnsistēmas vājums, uzņēmība pret vīrusu infekcijām.
- Ilgāks laiks, kas nepieciešams, lai atgūtos pēc slimības vai traumas.
Īsais kurss stresa menedžmentā. Sāc jau šodien!
- Ēd veselīgi un sabalansēti – vairāk lieto uzturā dārzeņus un augļus, izvairies no pusfabrikātiem, pārstrādātiem produktiem, cukura! Ierobežo kafijas patēriņu!
- Regulāri vingro vai nodarbojies ar citām fiziskajām aktivitātēm, kas sagādā prieku.
- Uzturies ārā, dabā. Tur stresa līmenim ir tendence pazemināties, savukārt garastāvoklim – uzlaboties.
- Pietiekami daudz laika velti miegam un ievēro miega režīmu arī brīvdienās. Guļamistabai vajadzētu būt klusai, aptumšojamai, ar atbilstošu (vēlams – vēsu) temperatūru, bez televizora, datora un viedtālruņa.
- Fiziski aktīva diena var palīdzēt vieglāk aizmigt naktī. Pirms gulētiešanas izvairies no sātīgām maltītēm, kofeīna un alkohola.
- Sarunājies ar citiem, dalies savās problēmās un jūtās ar tuvu cilvēku.
- Nelieto apreibinošas vielas! Tā ir tikai ilūzija, ka palīdz. Patiesībā tās rada vēl lielāku stresu.
- Velti laiku atpūtai un hobijiem un centies pēc iespējas biežāk atrasties patīkamā sabiedrībā.
Ja stresa radītās problēmas turpinās un jūti, ka nespēj tikt galā, atzīsti, ka tev ir nepieciešama palīdzība. Konsultējies ar speciālistu – ārstu, psihologu, psihoterapeitu.
Pajautā farmaceitam!
Ja reiz esi iegriezies aptiekā, konsultējies ar farmaceitu! Dažādu ārstniecības līdzekļu sastāvā esošās vielas var palīdzēt vieglāk pārvarēt stresu, uzlabot miegu un stiprināt nervu sistēmu.
Tējas. Baldriāna sakņu, melisas lapu, piparmētras lapu tējām piemīt atslābinošas un nomierinošas īpašības. Arī divšķautņu asinszāles lakstu tējai ir nervu spriedzi mazinošas īpašības, tomēr ar šīs tējas lietošanu vasarā jāuzmanās, jo kombinācijā ar ultravioleto starojumu uz ādas var parādīties nepatīkamas izpausmes (čūlas vai izsitumi). Tas attiecas uz ārstniecības preparātiem, piemēram, tabletēm vai pilieniem, kuru sastāvā ir asinszāle.
Vitamīni. B grupas vitamīni var palīdzēt nostiprināt nervu sistēmu, mazināt nespēku, uzturēt garīgās darbaspējas. Dažu preparātu sastāvā ir gan B grupas vitamīni, gan ārstniecības augi.
Bezrecepšu zāles un uztura bagātinātāji. Aptiekās pieejami homeopātiskie preparāti un dažādu augu jeb kombinētie ārstniecības augu preparāti tabletēs vai šķidrā veidā. Uztura bagātinātāju, kas paredzēti iemigšanas uzlabošanai, sastāvā mēdz būt melatonīns – miega hormons, ko izstrādā arī tavs organisms. Melatonīnu saturoši uztura bagātinātāji jālieto pusstundu pirms došanās pie miera.
Tas, cik mierīga būs tava diena, lielā mērā ir atkarīgs no tevis – tikai tev lemt, kā uztvert notikumus un kā uz tiem reaģēt. Pat tad, ja šķiet, ka saglabāt līdzsvaru ir grūti, viss joprojām ir tavās rokās – tu zini, kas tev vajadzīgs mieram, un tu vari izstrādāt savus noteikumus, metodes; ja vēlies – tās mainīt. Tu vari lūgt palīdzību un, iespējams, vari kādam palīdzēt. Kontrolē savu stresu un izbaudi prieku!
Vēres:
Centers for Disease Control and Prevention. Coping with stress. https://www.cdc.gov/violenceprevention/suicide/copingwith-stresstips.html
Centers for Disease Control and Prevention. Tips for better sleep. https://www.cdc.gov/sleep/about_sleep/sleep_hygiene.html
Pietrangelo A., Watson S. The effects of stress on your body (2020). https://www.healthline.com/health/stress/effects-on-body#8
The American Institute of Stress. What is stress?
https://www.stress.org/daily-life
Valērija Makšāne, Mēness aptieka farmaceite
